MEDICĪNAS ĢEOGRĀFIJA
zinātne, kas pētī cilvēku slimību ģeogrāfisko izplatību, slimošanas cēloņus un ģeogrāfiskās vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Slimību ģeogrāfisko izplatību ietekmē dabas faktori (klimats, daži ķīmiski elementi vai to trūkums ūdenī, augsnē, tātad arī pārtikas produktos, u.c.), sociālie faktori (iedzivotāju materiālie apstākļi, kultūras līmenis, tradicionālais uzturs u.c.), kuri galvenokārt nosaka atsevišķu slimību ģeogrāfiju (nozoģeogrāfiju). Medicīnas ģeogrāfijas nozare - novada epidemioloģija pētī dabas rajoniem raksturīgās infekcijas slimības (skatīt infekcijas perēkļi dabā) un epidemioloģiskos kompleksus. Medicīnas ģeogrāfijas pētījumiem ir liela nozīme slimību profilaksē, jaunapgūstamo rajonu medicīnģeogrāfiskajā prognozēšanā. Medicīnas ģeogrāfija cieši saistīta ar epidemioloģiju, mikrobioloģiju, higiēnu, patoloģiju, fizisko un ekonomisko ģeogrāfiju.