MEDUS
uzturlīdzeklis, ko no ziedu nektāra izstrādā medus bites. Medus ķīmiskais sastāvs: apmēram. 80% ogļhidrātu (glikoze un fruktoze apmēram vienādās daļās - 70 - 75% , saharoze - 1,5 - 3% ), 0,4% olbaltumvielas, 16 - 20% ūdens, 0,03 - 0,2% organisko skābju (pienskābe, citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe), 0,1 - 0,8% minerālvielu (kalcijs, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs u.c). Medus satur ari fermentus, B2, B6, К, С, E, PP vitamīnus, karotīnu, aromātiskās vielas (medus ķīmisko sastāvu un enerģētisko vērtību skatīt raksta uzturs 8. tabulā). Bioloģiski vērtīgāks ir medus ar lielu ziedputekšņu daudzumu (tajos atrodas vitamīni). Medu attīrot un karsējot, ziedputekšņi tiek atdalīti un fermenti aiziet bojā. Medu plaši lieto uzturā. Medus uzturvērtību nosaka viegli izmantojamie cukuri (fruktoze un glikoze). Medus ietilpst daudzos medikamentos un kosmētiskajos līdzekļos. Ik dienas mēreni lietots, tas labi regulē zarnu darbību. Ja dienā lieto vairāk nekā 20 - 30 gramus medus, pārējās saldvielas uzturā jāsamazina. Tautas medicīnā medu lieto par ārstniecības līdzekli kuņģa, aknu, plaušu slimību, sirds un asinsrites, kā arī nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumā. Medu uzglabā vēsā (5 - 10°), sausā, vēdināmā telpā.