MUGURAS SMADZEŅU NERVI
priekšējai (kustību) un mugurējai (jušanas) saknītei. Tātad muguras smadzeņu nervi ir jaukti, tie satur arī veģetatīvās šķiedras. Ir 31 pāris muguras smadzeņu nervu: 8 kakla, 12 krūšu, 5 jostas, 5 krustu nervu pāri un 1 astes nervu pāris. Katrs muguras smadzeņu nervs iziet no mugurkaula kanāla pa atbilstošu starpskriemeļu atveri un tūlīt pēc tam sadalās 4 zaros (mugurējais zars, savienotājzars, smadzeņapvalka zars, priekšējais zars). Muguras smadzeņu nervu mugurējie zari inervē visu ķermeņa mugurējās virsmas ādu un dziļos muguras muskuļus. Savienotājzari savieno muguras smadzeņu nervus ar t.s. simpātisko stumbru (skatīt veģetatīvā nervu sistēma). Smadzeņapvalka zari inervē muguras smadzeņu cieto apvalku. Priekšējie zari savienojas, veidojot pinumus. Krūšu nervu priekšējie zari (12 pāri) pinumus neveido. Tie iet katrs savā ribstarpā, veidojot ribstarpu nervus (nervi intercostales), kas inervē ribstarpu muskuļus, vēdera muskuļus, krūšu un vēdera ādu, pleiru un vēderplēvi.
Kakla pinumu (plexus cervicalis) veido pirmo 4 kakla nervu priekšējie zari. Tas atrodas aiz galvas grozītājmuskuļa. Pinuma zari inervē lielāko daļu kakla muskuļu, kakla, pakauša un auss gliemežnīcas ādu, kā arī diafragmu (nervus phrenicus). Pleca pinums (p. brachialis) atrodas starp muskuļiem atslēgas kaula apvidū (virs tā un zem tā). To veido pēdējo 4 kakla nervu priekšējie zari, kā arī daļa pirmā krūšu nerva priekšējā zara. Pleca pinuma augšējās daļas nervi ir īsi un inervē plecu joslas muskuļus. Pinuma apakšējās daļas nervi ir gari un inervē augšdelma, apakšdelma un plaukstas muskuļus un ādu. Lielākie šās daļas nervi ir spieķnervs (n. radialis), kas inervē visus rokas mugurējās virsmas muskuļus un ādu, kā arī elkoņa nervs (n. ulnaris) un vidusnervs (n. medianus), kuri iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu.
Jostas pinums (p. lumbalis) atrodas jostas skriemeļu sānizaugumu apvidū lielā jostas muskuļa masā. Pinumu veido daļa pēdējā krūšu nerva priekšējā zara un pirmo 4 jostas nervu priekšējie zari. Šā pinuma nervi inervē vēdera muskuļus un ādu, augšstilba priekšējās un iekšējās virsmas muskuļus un ādu, kā arī apakšstilba ādu iekšējā virsmā līdz pat pēdai. Lielākais pinuma nervs ir augšstilba nervs (n. femoralis), kas zarojas augšstilba priekšējā virsmā. Krustu pinumu (p. sacralis) veido ceturtā jostas nerva priekšējā zara daļa, piektā jostas nerva priekšējais zars, visu krustu nervu un astes nerva priekšējie zari. Pinums atrodas mazajā iegurni uz krustu kaula priekšējās virsmas. Tā apakšējo daļu bieži iedala kaunuma pinumā (p. pudendus), kas inervē iegurņa izejas muskuļus un ārējo dzimumorgānu ādu, un astes pinumā (p. coccygeus), kas inervē ādu virs astes kaula. Krustu pinuma zari inervē sēžas muskuļus un ādu, augšstilba mugurējās virsmas muskuļus un ādu, kā arī apakšstilba un pēdas muskuļus un ādu. Lielākais pinuma nervs ir sēžas nervs (n. ischiadicus), kas iet pa augšstilba mugurējo virsmu līdz paceles bedrei, te sadalās 2 zaros, kuri iet tālāk uz apakšstilbu un pēdu; tas ir visresnākais nervs cilvēka organismā. 2 att.