NOVOKAĪNA BLOKĀDE
ārstniecības metode, kurā izmanto novokaīna anestezējošo un viegli kairinošo iedarbību uz nervu šūnu. Tās pamatā ir mācība par pastāvīgu nervu sistēmas iedarbību uz vielmaiņu, organisma šūnu un audu darbību normālos apstākļos, kā arī dažādos patoloģiskos stāvokļos. Novokaīna blokādi ieteica 1929. gadā padomju ķirurgs A. V. Višņevskis.
Izšķir dažādus novokaīna blokādes veidus. Kakla vagosimpātisko novokaīna blokādi lieto krūškurvja ievainojuma gadījumā pret šoku. Jostas novokaīna blokādi (novokaīnu ievada nieru apkārtējos audos) izmanto dinamiska zarnu aizsprostojuma, čūlas slimības, aizkuņģa dziedzera iekaisuma u.c. gadījumos; tai ir arī diferenciāldiagnostiska nozīme - tā dod iespēju atšķirt dinamisko zarnu aizsprostojumu no mehāniskā. Futrālo novokaīna blokādi (novokaīnu ievada locekļu muskuļu "futrāļos" - fasciju veidotajās makstīs) lieto kaulu lūzumu, muskuļu kontraktūru, čūskas kodumu, asinsvadu caurlaidības traucējumu (apdegumu, apsaldējumu), kā arī šoka gadījumā, kad bojāts arī loceklis. Īso novokaīna blokādi (novokaīnu ievada veselos audos ap iekaisuma perēkli) izmanto panarīcija, karbunkula, akūta mastīta u. tml. gadījumos, tā veicina infiltrāta uzsūkšanos iekaisuma agrīnajās stadijās. Kakla un jostas novokaīna blokādi var izdarīt tikai slimnīcā, futrālo un īso novokaīna blokādi - arī poliklīnikā.