Noslogotā "laboratorija" - aknas
Cik nav dzirdēta līdz baltkvēlei nokaitinātu vai apnikuma māktu ļaužu izmestā frāze: "Man tas jau sēž aknās!" Tāpat populārs ir apbrīnas pilnais vērtējums par kādu ar dzelžainu raksturu vai pārsteidzošu drosmi apveltītu personu: "O, tam nu gan ir aknas..."
Raugoties no fizioloģijas viedokļa, aknas patiešām ir lielākais dziedzeris cilvēka organismā, un sava patiesība šajos teicienos atrodama, jo aknu veselība lielā mērā nodrošina vai nu nosvērtību, vai nervozu švirksteļošanu, kā arī var ietekmēt baiļu un drosmes samēru.
Drazu krava vēderā
Aknas ne velti tiek dēvētas arī par cilvēka organisma laboratoriju. To spēja padarīt nekaitīgas dažādas asinīs cirkulējošas atkritumvielas ir apbrīnas vērta. Ja ar sīku kameru būtu iespējams izsekot ceļojumam gremošanas traktā, vispirms mēs ieraudzītu, kā daļa no kuņģa satura uz zarnām tiek aizstumta pussagremota. Taču organisma bioķīmiskajiem procesiem noderīgas ir tikai atsevišķas aminoskābes, kas sastāv no vienas molekulas.
Nesagremotā pārtika sastāv no vairākām molekulām, un ķermenis nesaprot, ko ar šādu mantu iesākt. Te kamerai nāktos žigli mainīt rakursu, fiksējot, kā notiek cīniņš starp aknu šūnām un cilvēka negausīgi lietoto pārtiku. Iedomāsimies, ka organisms uzsācis spēli Ēdams, neēdams ar savu saimnieku, kurš liek mutē kumosu pēc kumosa. Aknu šūnas neņemtu pretī pat visizcilākās delikateses kumosu, tātad neķertu bumbu, kuru sviedējs (ēdelīgais cilvēks) mestu ar vārdiem: "Nesagremota karbonāde, nesagremots steiks, steigā aprīts nēģis!" Bet kur lai liekas, ja ar varu visa nekam nederīgā bagātība jau sastumta māgā? Aknām nav izvēles, tās ir apmētātas ar veselu drazu kravu, kas nu tām pacietīgi jālikvidē. Aminoskābes, ko organisms nespēj patērēt, jo tās nesastāv no nepieciešamās vienas molekulas, izgulsnējas zarnās, un aknas tās atpazīst kā toksīnus. Nu to uzdevums ir mēģināt toksīnus pārveidot, lai izvadītu ārā, taču ne vienmēr tas tik viegli un izdodas. Un, ja neizdodas, atkritumvielas nonāk dažādās ķermeņa zonās, kur vien spēj nogulsnēties.
Visbiežāk apdraudētās vietas ir locītavas, žultspūslis, arī limfa – šķidrā vide starpšūnu telpā. No limfas šūnas uzņem labās un sev nepieciešamās vielas, bet vielmaiņas galaproduktus atkal atdod limfai. Īstenībā daudz biežāk nekā domājam darām pāri aknām, kas glābj organismu no piesārņojuma. Aknas cīnās, kamēr spēj, bet tām ir mokoši būt nemitīgā karastāvoklī ar cilvēka ēšanas paradumiem.
Reibuma cena
Arī alkohola lietošana ir lāča pakalpojums aknām. Ja organismā regulāri ielej apreibinošus dzērienus, beidzot tās padodas un sāk slimot. Apmēram 25 procentiem pasaulē mītošo cilvēku aknas ir aptaukojušās. Turklāt ļaužu, kuriem neveselīga uztura un alkohola dēļ konstatēta taukainā hepatoze, kļūst arvien vairāk, jo pēdējos gados strauji palielinās aptaukošanās un cukura diabēta gadījumu skaits.
Aknu smalkā filtru sistēma, kas attīra organismu, lai tas varētu saglabāties nepiesārņots un pilnvērtīgi darboties, no neadekvātas pārslodzes var sākt niķoties. Kad aknas vairs nespēj pienācīgi attīrīt no zarnu trakta uz sirdi plūstošās asinis, kurās bez uzņemtajām uzturvielām paliek arī daudz organismam kaitīgu vai pat indīgu vielu, sākas veselības problēmas. Aknas pakāpeniski atjauno savu spēju atkal tīrīt asinis, tomēr tas turpinās tik ilgi, kamēr aknas tiek pasaudzētas no regulāras piedzīšanas ar draņķiem. Starp citu, alkohola indējošā iedarbība uz aknām bija zināma senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, antīkajā grieķu literatūrā aprakstītas orģijas ar briesmīgu dzeršanu un tās radītajām graujošajām sekām. Jau viduslaiku dziedniekiem alkohols bija medikamentu somā kā dezinfekcijas līdzeklis un iekļauts kā konservants zāļu sastāvā.
Diemžēl mūsdienās pasaulē tiek izlietots arvien vairāk alkohola, un pēc vīrusu radītiem aknu bojājumiem tas ir kļuvis par otru populārāko hronisku aknu slimību iemeslu. Līdz pat piedesmit procentiem no visu aknu slimību klāsta ierosinājis tieši alkohols. Postoša ir arī nevērīga medikamentu lietošana. Ja atgādinājums, ka alkohola lietošana, vienlaikus ārstējoties ar zālēm, aknām ir dubultsmags pārbaudījums, sasniegtu dzirdīgas ausis, dakteriem būtu mazāk raižu. Ģimenes ārsti dažkārt iesaka lietot speciālus preparātus, kas radīti tieši aknu aizsargāšanai, ja ilgstoši jālieto kāds niknais medikaments. Šādu preparātu var lietot arī saindēšanās gadījumā.
Pēdējais bastions krīt
Kad alkohols nonāk organismā, vispirms tam pretojas tieši aknas. Alkohols tiek izvadīts no ķermeņa tikai tad, kad to sašķeļ attiecīgi aknu fermenti. Sākumā aknas spēj padarīt alkoholu nekaitīgu, taču, ilgstoši to ļaunprātīgi izmantojot, aknu funkcijas tiek traucētas – šūnas iet bojā, aknās palielinās saistaudu un taukaudu daudzums, tiek traucēta tauku, ogļhidrātu un olbaltumu sintēze, līdz beidzot cilvēks saslimst ar aknu cirozi.
Pastāvīgi lietojot alkoholu, samazinās aknu svars. Tās kļūst grubuļainas un dažkārt sver tikai aptuveni trešdaļu no normālā apjoma. Bieži vien pats slimnieks nezina, ka, lietodams vairākus ķīmiskus preparātus vienlaikus, nezinot to mijiedarbību un piedevām uzdzerot alkoholu, indē sevi. Vispirms cilvēku sāk mocīt vemšana, slikta dūša, vispārējs vājums, nepatīkamas sajūtas labajā paribē. Vēlāk zūd apetīte, samazinās svars. Parādās neizskaidrojams vājums, cilvēkam nav spēka, viņš nevēlas strādāt, ir apātisks, depresīvs – pilns komplekts nīkulīgai un bezvērtīgai eksistencei. Turklāt psihologi novērojuši, ka vispirms pacients cenšas atrast vainu ārpusē – nejēdzīgos sadzīves apstākļos, neiejūtīgos ģimenes locekļos, kolēģos, pat valsts struktūrās un sistēmā, taču nav gatavs izanalizēt un pārskatīt savus ieradumus. Ja aknās sākušies neatgriezeniski bojājumi, tad jārunā jau par aknu cirozi – šūnas sairst.
Šīs izmaiņas traucē asinsriti aknās, to funkcijas, attīstās aknu cirozes komplikācijas: tiek traucēta smadzeņu darbība (encefalopātija), uzkrājas šķidrums vēdera dobumā (ascīts), var asiņot gremošanas trakts. Vēlīnās slimības stadijās parādās aknu slimībām raksturīgi simptomi: āda un gļotādas kļūst dzeltenas, palielinās vēdera apjoms, moka neciešamas vēdera sāpes, ir smagi gremošanas traucējumi. Tomēr hepatologi mudina nelolot veltas cerības tiem, kuri apgalvo – es varu ēst, cik tik uziet, dzert šņabi – manas aknas visu pacieš un strādā kā pulkstenis! Lieta tā, ka sākuma periodā slimībai parasti minēto pazīmju nav vai arī tās ir neuzkrītošas. Tad, kad process ir pietiekami attīstījies, parādās viss minētais komplikāciju klāsts. Diemžēl tad uz pilnīgu atveseļošanos vairs nevar cerēt.
Labie darbi atmaksājas
Rūpes par veselību nevar būt cikliskas – ja slikti, saspringstam un ārstējamies, tad atkal palaižamies līdz nākamajai reizei. Jo ikvienam, ja būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, ārsts vispirms liks veikt asins analīzes, kas uzrādīs, vai aknas ir pietiekami veselas, lai spētu tikt galā ar organisma attīrīšanu pēc narkozes. Vispirms jāizvairās no vīrushepatīta infekcijas riska faktoriem – nedrošiem dzimumsakariem, apšaubāmiem skaistumkopšanas pakalpojumiem (manikīrs, pedikīrs) vai tetovēšanas saloniem. Un vēl – aknas parasti sāk niķoties vai atsakās darboties, kad cilvēks ilgstoši ar sevi nav apmierināts un vienmēr tajā vaino citus.
Ne velti nīgrus, sevī ierāvušos ļaudis dēvē par žultainiem tipiem, jo, ja organismā sakrājas pārāk daudz žults, tā kairina pārējo orgānu darbību, rosina uz pārēšanos, lai it kā kompensētu psiholoģisko diskombortu ar ēšanas baudu. Klasiskā veselīga dzīvesveida recepte –biežāka uzturēšanās svaigā gaisā, garas pastaigas dabā, atteikšanās ne vien no alkohola, bet arī bezgalilgas blenšanas televizorā ar čipsu paku rokā, tā vietā atrodot laiku, lai tiktos ar pozitīviem un darbīgiem ļaudīm, kopā dziedot, dejojot, spēlējot prāta spēles. Vajadzētu nevis kvernēt piesmēķētās telpās, aprunājot paziņas un žēlojoties par grūto dzīvi, bet vairāk smaidīt, kā arī papildus lietot skābpiena produktus – kefīru, paniņas, tīrkultūru, rjaženku, jogurtu. Uzlabosies ne vien noskaņojums, bet arī aknas darbosies.
Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"