NEAUGLĪBA
pieauguša cilvēka organisma nespēja radīt pēcnācējus. Apmēram 10% laulību ir neauglīgas. Laulību uzskata par neauglīgu, ja 2 gadu laikā, nelietojot pretapaugļošanās līdzekļus, grūtniecība neiestājas. 60- 70% gadījumu neauglīga ir sieviete, bet 30-40% - vīrietis. Neauglības cēlonis var būt dažādas patoloģiskas pārmaiņas dzimumorgānos, kā arī citu orgānu, it īpaši iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.
Sievietes neauglība var būt primāra, ja tā pastāvējusi jau no dzimumbrieduma perioda un sievietei nav bijusi grūtniecība, vai arī sekundāra, ja tā radusies vēlāk - pēc dažādiem patoloģiskiem procesiem un iepriekš ir bijusi grūtniecība. Visbiežākais neauglības cēlonis ir olvadu necaurlaidība, kas rodas pēc iekaisuma, nereti pēc slimošanas ar gonoreju. Bieži neauglība ir aborta sekas, it sevišķi, ja pārtraukta pirmā grūtniecība. Neauglības cēlonis var būt arī dzimumorgānu infantilisms, olnīcu darbības traucējumi, nepareiza dzemdes guļa. Neauglību var radīt arī mazā iegurņa orgānu (dzemdes, olnīcu) audzēji. Arī organisma vispārēja saslimšana, akūtas un hroniskas infekciju slimības, vielmaiņas traucējumi, kas samazina olnīcu funkciju, kā arī organisma intoksikācijas un hipovitaminozes (sevišķi В grupas, E, A) var izraisīt neauglību.
Vīrieša neauglību var radīt samazināts spermatozoīdu daudzums ejakulātā (oligozoospermija) vai arī to pilnīgs trūkums (azoospermia), kas var būt saistīts ar sēklinieku un priekšdziedzera darbības traucējumiem (īstā azoospermia) vai sēklas izvadceļu nosprostojumu (neīstā jeb obturācijas azoospermija). Īstā piedzimtā azoospermia parasti ir abpusējas sēklinieku aiztures gadījumā, bet īstā iegūtā azoospermija un oligozoospermija var rasties pēc slimošanas ar orhītu, prostatītu, gonoreju, tuberkolozi. Neauglība var būt arī tad, ja spermatozoīdu daudzums ir pietiekams, bet tie ir nekustīgi (akinospermija) vai nedzīvi (nekrospermija). Šāda nepilnvērtīga sperma var rasties pēc smagas vispārējas organisma saslimšanas, hroniskām infekciju slimībām, intoksikācijām (piem., ar alkoholu), kā arī hroniska prostatīta rezultātā. Neauglību var radīt arī mehāniski traucējumi (piem., dzimumlocekļa anomālijas), kas neļauj spermai dzimumakta laikā iekļūt sievietes makstī. Dažreiz spermatozoīdu un olšūnu olbaltumvielu komponentu nesaderības gadījumā rodas t.s. relatīvā jeb šķietamā neauglība, kad abi partneri ir veseli, bet sievietes organisms ir sensibilizēts pret attiecīgā partnera spermatozoīdiem. Neauglīgas laulības gadījumā abiem partneriem jāgriežas pie ārsta. Ārstēšana ir individuāla un atkarīga no cēloņa.