NEIRASTĒNIJA
funkcionāls nervu sistēmas vājums; viena no neirožu formām. Neirastēniju izraisa psihotraumas, veicina ilgstošs bezmiegs, psihisks un fizisks sasprindzinājums, kas saistīts ar faktoriem, kuri radījuši rūpes un nepieciešamību pārvarēt noguruma sajūtu. Neirastēnija vieglāk rodas astēniskām personām ar vājo nervu sistēmas tipu, kurā nedominē neviena signālsistēma, kā arī aizdomīgiem, bažīgiem cilvēkiem, kuriem pārlieku spēcīgi izteikta pienākuma apziņa. Slimība sākas pakāpeniski un izpaužas galvenokārt pastiprinātā uzbudināmībā un nogurdināmibā (astēnija). Raksturīgi arī funkcionāli iekšējo orgānu darbības traucējumi (dažkārt tos sauc par atsevišķu orgānu neirozēm). Biežāk sastopami veģetatīvo funkciju traucējumi, kas var rasties reizē ar vispārējiem nervu sistēmas darbības traucējumiem sakarā ar iedvesmu un pašiedvesmu vai kā nosacījuma reflekss uz iepriekš indiferentu kairinātāju. Veģetatīvo traucējumu izpausmes ir sāpes sirds apvidū (parasti pulsējošas un saistītas ar ādas jutīgumu), asinsspiediena labilitāte, kā arī tā nepietiekama reaģēšana vai pilnīga nereaģēšana uz fizioloģiskiem kairinātājiem. Var būt elpas trūkums, elpošanas aritmija ar periodisku, biežu, dziļu ieelpu un gaisa trūkuma sajūtu. Bieži ir gremošanas traucējumi, sevišķi ēstgribas trūkums, slikta dūša, smaguma sajūta pakrūtē, reizēm vemšana. Var būt žultspūšļa un žultsvadu spazmas, menstruāciju traucējumi, dermatīts un ekzēma. Uz pašiedvesmas pamata var atjaunoties traucējumi, kas agrāk bijuši reālu somatisko slimību sekas (piem., rīšanas traucējumi turpinās, kaut arī to cēlonis - slimība pārgājusi). Reizēm neirastēnijas ietvaros izveidojas arī seksuālo funkciju traucējumi; vīriešiem biežāk ir dzimumnespēja (impotence), sievietēm - frigiditāte un vaginisms. Ārstēšanu un profilaksi skatīt rakstā neirozes.