NEIRĪTS
nerva iekaisums. Biežākie cēloņi ir infekcija, nervu trauma, kā arī distrofiskas pārmaiņas. Neirīts nereti rodas sakarā ar nervam blakus esošo audu (kaulu, muskuļu, asinsvadu, cīpslu, maksts u.c.) slimībām. Neirītam raksturīgas pastāvīgas vai lēkmjveidīgas sāpes nerva apvidū un nerva funkcijas traucējumi, atbilstošo muskuļu vai to grupu vājums, kustību ierobežojums. Muskuļi kļūst ļengani, izdilst, izzūd to refleksi, jo rodas perifēriskā paralīze. Bojājuma apvidū bieži var būt ādas jušanas traucējumi. Dažreiz āda kļūst sausa, plāna vai pārāk bieza, lobās. Sejas nerva neirīta slimnieks nespēj vienā pusē saraukt pieri, aizvērt aci, atvilkt mutes kaktiņu. Redzes nerva neirīts izpaužas redzes pavājinājuma veidā. Ārstēšanā galvenais - likvidēt pamatslimību. Akūtajā fāzē nepieciešams miers bojātajam apvidum, dažreiz neliels, sauss siltums. Medikamenti un fizikālās procedūras - pēc ārsta norādījumiem. Profilakse. Jāvairās no traumām, laikus jāārstē infekcijas.