NERVS
saistaudu apvalkā ietverti nervu šķiedru kūlīši; tie saista CNS ar visiem orgāniem un audiem, t.i., inervē tos. Pēc impulsu vadīšanas virziena izšķir jušanas jeb sensoriskos (aferentos) nervus, kas vada impulsus no receptoriem uz CNS, kustību jeb motoriskos un sekretoriskos nervus (tie abi ir eferentie nervi), kuri vada impulsus no CNS uz muskuļiem vai dziedzeriem, un jauktos nervus, kas vada impulsus abos virzienos.
Vairākums nervu ir jaukti. Bez tam nervu, tāpat kā visu nervu sistēmu, var iedalīt somatiskajos un veģetatīvajos. Somatiskos nervus veido mielinizētās nervu šķiedras, un tie inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus (skatīt galvas smadzeņu nervi; muguras smadzeņu nervi). Veģetatīvos nervus veido nemielinizētās šķiedras; tie inervē galvenokārt iekšējos orgānus, asinsvadus. Veģetatīvo nervu šķiedras bieži vien ir arī somatiskajos nervos (skatīt veģetatīvā nervu sistēma). Nervs atrodas saistaudos un bieži iet līdztekus asinsvadiem. Noteiktās vietās tie pienāk tuvu ādai un izmantojami adatu terapijai. Lai operējamā vieta kļūtu nesāpīga, gar nervu injicē anestēzijas līdzekļus (novokaīnu u.c), kas uz laiku pārtrauc impulsu vadīšanu pa jušanas nervu šķiedrām. Šo metodi lieto arī ārstniecībā (piem., novokaīna blokāde). Ja nervs bojāts vai saspiests, inervējamā rajonā rodas ādas jušanas traucējumi vai muskuļu paralīze. Traumās pārrautie nervi var reģenerēties, ja to galus sašuj. Reģenerācija ir ļoti lēna un ne vienmēr pilnīga. Dažu infekcijas slimību ierosinātāji, traumas var izraisīt atsevišķa nerva vai vairāku nervu un to pinumu iekaisumu (neirīts, polineirīts, pleksīts). Att.