SARKOMA
ļaundabīgs saistaudu audzējs. Cēloņi: traumas, hronisks iekaisumi, embrionālie aizmetņi, kas palikuši audos organisma attīstības traucējumu rezultātā. Nereti slimo jauni cilvēki, sievietes retāk nekā vīrieši. Plašāk izplatīta kaulu sarkoma (skatīt kaulu audzēji). Mīksto audu sarkoma sastopama retāk. Tā biežāk veidojas muskuļaudos. Parasti tiek skarta augšstilba muskulatūra, retāk iegurņa un plecu joslas vai muguras muskulatūra. Šī sarkoma ātri progresē, var sasniegt lielus apmērus. Tās raksturīga īpašība - atkārtota augšana iepriekšējā vietā pēc operācijas. Šos audzējus grūti laikā pamanīt, jo tie bieži vien nerada nekādus jūtamus traucējumus. Viena no mīksto audu sarkomām - fibrosarkoma - satur diezgan daudz saistaudu un nav tik ļaundabīga - aug un izplatās lēni. Vēdera dobuma sarkoma skar vēdera dobuma mugurējās daļas (retroperitoneālās telpas) audus. Īpašu vietu ļaundabīgo audzēju vidū ieņem asinsrades orgānu sarkoma, kas biežāk skar limfmezglus (skatīt limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji).
Ārstēšanu nosaka sarkomas raksturs. Staru terapiju lieto samērā reti, izņēmums ir limfosarkoma, arī acs dobuma sarkoma. Pēdējos 15-20 gados plašāk lieto ķīmiskos preparātus, pievadot tos tieši audzējam. Galvenā nozīme ir ķirurģiskām metodēm. Nereti jāizdara plašas operācijas, papildus lietojot ķīmiju un staru terapiju. Profilakse. Laikus jāārstē dažādi sasitumi, asinsizplūdumi audos, kā arī jebkurš iekaisuma process kaulos, muskuļos vai limfātiskajā sistēmā (ilgstoši palielināti limfmezgli jāoperē).