SERUMS
asins šķidrā fāze, kas satur daudz olbaltumvielu (65-73 g/l) un atdalās no asinīm, tām sarecot. Vidēji cilvēka organismā ir apmēram 400 g seruma olbaltumvielu, no tām apmēram 250 g cirkulē asinīs, apmēram 150 g limfā un audu šķidrumā. Seruma olbaltumvielas stabilizē asins tilpumu, piedalās asins reakcijas (pH) uzturēšanā, hormonu, vielmaiņas produktu un dažādu no ārienes ievadītu vielu transportā, kā arī organisma rezistences (pretošanās spējas) veidošanā. Rezistences rašanos veicina galvenokārt seruma gamma globulīni. No vesela cilvēka vai dzīvnieka iegūto serumu sauc par normālserumu; no cilvēkiem, kas pārcietuši infekciju slimību, vai arī no vakcinētiem cilvēkiem un imunizētiem dzīvniekiem iegūst imūnserumu. Imūnserumā atšķirībā no normālseruma ir vairāk gamma globulīnu, jo pie tiem pieder arī lielākā daļa antivielu. Izšķir diagnostiskos un dziednieciski profilaktiskos serumus.
Diagnostiskos serumus lieto dažādu baktēriju, riketsiju, vīrusu noteikšanai, normālu un patoloģisku olbaltumvielu frakciju identificēšanai, audu antigēnu noteikšanai un citur. Diagnostiskos serumus iegūst no imunizētiem trušiem vai citiem laboratorijas dzīvniekiem. Dziednieciski profilaktiskos serumus arī iegūst no dzīvniekiem pēc to imunizēšanas ar toksīniem, anatoksīniem, baktērijām, vīrusiem. Šos serumus iedala antibakteriālos, antivirālos un antitoksiskos.
Antibakteriālos serumus lieto maz, jo tos sekmīgi aizstāj ķīmijterapijas līdzekļi. Tāpat reti lieto antivirālos serumus, jo vīrusu ierosinātās slimības apkaro ar savlaicīgu profilaktisko vakcināciju, gamma globulīnu, ar ķīmisko līdzekli. Joprojām neaizstājami ir antitoksiskie serumi. Tos izmanto difterijas, stingumkrampju, anaerobu infekciju un botulisma profilaksē un terapijā, kā arī indīgu čūsku koduma gadījumā. Terapeitiskā nolūkā serumu dod atkārtoti, lielās devās un iespējami agrā slimības periodā. Lieto tikai attīrītus un koncentrētus serumus, jo tie retāk izraisa anafilaktisko šoku vai serumslimību. Ja serums ievadīts profilaktiski, iegūtā pasīvā imunitāte turas ne ilgāk par 3 nedēļām. Ja infekcijas drauds ieilgst, seruma ievadīšana jāatkārto, kaut gan līdz ar to palielinās sarežģījumu iespējamība. Serumu ievada parasti muskulī, retāk zem ādas. Serums jāglabā vēsumā (4-10°); tas nedrīkst sasalt. Pirms lietošanas serumu jāsasilda līdz 36-37°.