SIRDS PALIELINĀŠANĀS
Normāla sirds ir apmēram attiecīgā indivīda dūres lielumā. Sirds palielināšanās var būt gan fizioloģiska (piem., smaga fiziska darba strādniekiem, sportistiem), gan patoloģiska. Fizioloģiska sirds palielināšanās ir pārejoša parādība, kas pēc lielās fiziskās slodzes izbeigšanās daļēji izzūd. Patoloģiski var palielināties vai nu kāda sirds daļa, vai arī visa sirds. Sirdij palielinoties, nepalielinās muskuļu šķiedru skaits, bet katra atsevišķa šķiedra kļūst resnāka (hipertrofējas). Hipertoniskās slimības un aortas vārstuļu kaites gadījumā tiek pārslogota sirds kreisā kambara muskulatūra, tā hipertrofējas un pārvietojas galvenokārt sirds kreisā robeža. Divviru vārstuļa kaites gadījumā paplašinās galvenokārt kreisais priekškambaris un labais kambaris. Labais kambaris paplašinās arī daudzu hronisku plaušu slimību gadījumā; šā kambara paplašināšanās nereti konstatējama tikai rentgenoloģiski. Sirds muskulatūras iekaisuma (miokardīta) vai sirds mazspējas gadījumā sirds parasti paplašinās visos virzienos. Palielinātā sirds var sasniegt 16-18 cm šķērsdiametrā, tās masa var būt 500 g un vairāk (t.s. vērša sirds). Patoloģiskā sirds palielināšanās parasti kombinējas ar kardiosklerozi un sirds asinsapgādes nepietiekamību. Profilakse. Jānovērš slimības, kas izraisa sirds palielināšanos (hipertoniskā slimība, miokardīts, sirds vārstuļu kaites, hroniskas plaušu slimības u.c).