SIRINGOMIĒLIJA
hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās. Ja līdzīgas pārmaiņas rodas smadzeņu stumbrā, to sauc par siringobulbiju. Siringomiēlija rodas sakarā ar muguras smadzeņu attīstības traucējumiem. To veicina muguras traumas un inekcijas. Slimība visbiežāk skar muguras smadzeņu kakla un krūšu daļu, galvenokārt ap centrālo kanālu. Slimības pazīmes sāk izpausties 20-40 g. vecumā, reti agrāk, slimība attīstās lēnām. Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes. Pirmās slimības pazīmes ir ādas jušanas traucējumi ķermeņa augšdaļā. Izzūd sāpju un t° sajūta, tāpēc bieži rodas apdegumi, slikti dzīstošas brūces, apsaldējumi. Var būt arī sāpes, tirpšana, dedzinoša sajūta. Dažreiz rodas muskuļu nespēks un paralīze rokās, retāk kājās. Siringobulbijai raksturīgi jušanas traucējumi sejas ādā, bulbārās paralīzes pazīmes, nistagms un citi vestibulārā aparāta bojājuma simptomi. Siringomiēliju ārstē slimnīcā. Bieži nepieciešama muguras smadzeņu apstarošana ar rentgenstarojumu, kas aptur patoloģiskā procesa progresēšanu. Siringomiēlijas slimniekam jāvairās no fiziskās piepūles, smagumu celšanas, no saskares ar augstu t°, no apsaldējumiem un ādas ievainojumiem.