SKARLATĪNA
šarlaks - akūta infekciju slimība, kam raksturīga organisma intoksikācija, drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un nosliece uz komplikācijām sirdī, nierēs, locītavās, limfmezglos. Skarlatīnas ierosinātājs ir hemolītiskais streptokoks, kas atrodams slimnieka rīkles un deguna atdalījumos. Skarlatīnas attīstībā galvenā nozīme ir toksīnam, ko izdala streptokoki: slimības sākuma parādības - angīna, izsitumi, paaugstināta t°, vemšana - attīstās toksīna ietekmē. Pēc pārciestas skarlatīnas organismā ir izveidojies antitoksīns - rodas imunitāte; tā var izveidoties arī cilvēkiem, kuri nekad ar skarlatīnu nav slimojuši, pēc atkārtotas saskares ar skarlatīnas ierosinātāju, kas tomēr nav izraisījis klīniski izteiktu slimības formu. Visvairāk skarlatīna izplatās rudenī un ziemā sakarā ar meteoroloģiskiem faktoriem, organisma pretestības samazināšanos, vitamīnu nepietiekamību, biežiem elpošanas orgānu iekaisumiem.
Visuzņēmīgākie pret skarlatīna ir bērni 3-10 g. vecumā, bet var slimot arī pieaugušie. Līdz 6 mēnēšu vecumam bērni ar skarlatīnu slimo reti, jo viņu organismā vēl ir no mātes saņemtās antivielas. Galvenais infekcijas avots ir slimnieks. Infekcija izplatās pilieninfekcijas ceļā, galvenokārt tiešā saskarē ar slimnieku, retāk ar slimnieka lietotajiem priekšmetiem, inficētiem produktiem, dažkārt arī ar to personu starpniecību, kuras bijušas saskarē ar slimnieku. Skarlatīnas izplatīšanā īpaša nozīme ir tām slimības formām, kas norisinās ar vāji izteiktiem simptomiem vai netipiskā veidā un tāpēc netiek diagnoscētas. Slimnieks ātri atbrīvojas no skarlatīnas ierosinātāja, ja nesaskaras ar tikko saslimušiem skarlatīnas slimniekiem. Tāpēc slimnīcā skarlatīnas slimniekus vienā istabā ievieto visus vienā laikā un cenšas arī vienlaikus izrakstīt.
Skarlatīnas inkubācijas periods ir 2-7 dienas. Slimība sākas pēkšņi ar t° paaugstināšanos, drebuļiem, sāpēm rīklē. Nereti ir vemšana (vienu vai vairākas reizes). 12-36 stundu laikā uz ādas parādās sasārtums un punktveida izsitumi, kas vislabāk redzami cirkšņos, vēdera lejasdaļā, padusēs. Uz sejas atsevišķus izsitumus neredz, bet vaigi ir intensīvi sārti, ap muti un degunu āda bāla. Mīkstās aukslējas un mandeles apsarkušas. Uz mīkstajām aukslējām var būt spilgti sārti punktveida izsitumi, uz mandelēm - strutaini aplikumi. Pirmajās 2-3 slimības dienās mēle pārklāta ar baltu aplikumu, sākot ar 3. dienu, tā notīrās, mēles kārpiņas ir stipri izteiktas, mēle iegūst spilgtu aveņsārtu nokrāsu (tipisks skarlatīnas simptoms). Zemžokļa limfmezgli pietūkuši un sāpīgi. Vidēji smagos, tipiskos skarlatīnas gadījumos paaugstināta t°, izsitumi, angīna pieturas 3-6 dienas. Pēc tam visas slimības parādības pakāpeniski izzūd. Āda kļūst sausāka un 8.-12. slimības dienā parasti sāk lobīties. Šī lobīšanās ilgst 2-4 ned., it īpaši stipra tā ir uz plaukstām un pēdām, kur ādas raga kārta atlobās veselām plāksnītēm. Uz ķermeņa lobīšanās ir sīkāka.
Pašreiz pārsvarā ir vieglas skarlatīnas formas - t° paaugstināta īslaicīgi un nedaudz, izsitumi un angīna vāji izteikti. Smaga skarlatīnas norise ir retos gadījumos, kad jau pašā slimības sākumā vērojama stipra intoksikācija, augsta t°, atkārtota vemšana, sirdsdarbības traucējumi, dažreiz arī bezsamaņa un krampji. Pie smagām formām pieder septiskā skarlatīnas forma, ar ko slimo galvenokārt novājināti bērni agrā vecumā. Šajos gadījumos jau pirmajās slimības dienās rodas dažādas komplikācijas - nekrotiskā angīna, strutains limfmezglu, kā arī vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisums. Atipiska skarlatīnas forma ir ķirurģiskā vai apdeguma skarlatīna, kad hemolītiskais streptokoks organismā iekļūst caur brūci, operācijas griezumu vai apdegumu. Šajā gadījumā inkubācijas periods ir ļoti īss - 1-2 dienas, izsitumi rodas vispirms brūces apvidū, angīna nav izteikta. Atsevišķos gadījumos atipiska skarlatīna var norisināties bez izsitumiem, angīnas veidā. Slimības process neizbeidzas reizē ar t° krišanos un izsitumu izzušanu. Atveseļošanās periodā slimnieka organismā norisinās sarežģītas imūnbioloģiskas un bioķīmiskas pārmaiņas, audi kļūst sevišķi jutīgi pret hemolītiskā streptokoka toksīnu u.c. tā vielmaiņas produktiem, tāpēc, ja vairākkārt saskaras ar streptokoka izdalītām vielām, rodas alerģiski iekaisumi. Vēlajā skarlatīnas periodā vērojamā viļņveidīgā t°, dažādi izsitumi, pārejošās sāpes un pietūkums locītavās ir saistīti ar alerģiju.
Arī skarlatīnas miokardīta, nieru iekaisuma, reimatisma uzliesmojuma pamatā ir alerģisks iekaisums. Biežākās streptokoka ierosinātās strutainās komplikācijas ir limfmezglu iekaisums, kas var rasties kā skarlatīnas sākumā, tā arī atveseļošanās periodā. Kopš skarlatīnas ārstēšanā lieto antibiotikas, kļuvuši reti limfmezglu un kakla audu sastrutojumi, vidusauss un aizauss paugura iekaisumi - tos parasti likvidē jau procesa sākumā.
Ārstēšanā galvenā nozīme ir agrai un pietiekami ilgai antibiotiku lietošanai, kā arī sanitāri higiēniskajam režīmam. Slimnieks jānovieto gaišā, labi vēdināmā telpā. Gultas režīms arī vieglos skarlatīnas gadījumos jāievēro vismaz 7 dienas. Liela nozīme komplikāciju profilaksē ir ādas un gļotādas kopšanai. Vairākas reizes dienā jāskalo mute un kakls ar vāji dezinficējošu šķīdumu - 1% borskābes šķīdumu, furacilīna šķīdumu (1:5000), kumelīšu tēju. Maziem bērniem, kas skalot neprot, bieži jādod dzert. Seja, rokas, kājas katru dienu jāmazgā ar ziepēm un siltu ūdeni. Paaugstinātās t° laikā slimniekam jādod pārsvarā šķidrs ēdiens - piena zupas ar dārzeņiem, augļiem, putras, kompoti, ķīseļi, kartupeļu biezenis, kefīrs, sulas. Veselības stāvoklim uzlabojoties, uzturs jāpapildina ar maltu gaļu, buljonu, biezpienu, maizi. Slimniekam jāsaņem dabiskie vitamīni sulu un augļu veidā, kā arī vitamīnu preparāti - galvenokārt В grupas vitamīni un С vitamīns. Antibiotikas, sirds līdzekļi u.c. medikamenti lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem. Slimnīcā ievietotos slimniekus parasti izraksta 10. slimības dienā, bet viņu novērošana un izolācija mājas apstākļos turpināma vēl 12 dienas. Bērnu kolektīvu atļauts apmeklēt 22. dienā no slimības sākuma.
Profilakse. Agra diagnostika un slimnieku izolēšana; nepieļaut to saskari ar veselajiem. Pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs saslimšanas gadījumā karantīna 7 dienas, ar skarlatīnas slimnieku saskarē bijušos bērnus medicīniski novēro un nekavējoties izolē visus, par kuriem ir aizdomas, ka viņi saslimuši. Att.
-
The PHARMO database does not provide information on lifestyle variables, such as body mass index and smoking status real cialis no generic