Šķība deguna starpsiena
Deguna starpsienas deviācija sastopama pat līdz 80% cilvēku, tomēr simptomus tā rada apmēram 30% gadījumā. Ļoti daudzi pacienti ir neizpratnē, kad tiek konstatēta deguna starpsienas deviācija, jo viņiem deguna traumas nav bijušas. Tomēr deguna starpsienas izliekums var veidoties jau pirms dzimšanas vai uzreiz pēc dzimšanas, ja ir bijusi dzemdību trauma degunam. Retos gadījumos šķība starpsiena var rasties sekundāri, piemēram, deguna polipu, labdabīgu un ļaundabīgu audzēju dēļ. Tādēļ apgrūtināta deguna elpošanas dēļ būtu nepieciešama LOR konsultācija, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs.
Biežākie deguna starpsienas deviācijas simptomi:
• apgrūtināta deguna elpošana caur vienu vai abām nāsīm,
• deguna aizlikums,
• biežas deguna blakusdobuma infekcijas – jo deviācija var traucēt deguna blakusdobumu drenāžu, kas savukārt var radīt biežus blakusdobumu iekaisumus,
• krākšana – naktī degunam pieplūst vairāk asiņu, līdz ar to rodas fizioloģiska deguna tūska, ja ir deguna starpsienas deviācija, tūska rada apgrūtinātu deguna elpošanu un cilvēks sāk elpot caur muti un krākt,
• pavājināta oža un garša,
• balss izmaiņas,
• deguna asiņošana,
• neizgulēšanās un miegainība pa dienu,
• galvassāpes retos gadījumos,
• aizdegunes tecēšanu – kad gļotas netek pa degunu, bet gan rīklē.
Nereti deguna starpsienas deviācija var kombinēties ar citām slimībām vai būt par iemeslu citām sūdzībām. Piemēram, ilgstošām kakla sāpēm vai kairinājumu kaklā, kas parasti ir no rīta un dienas laikā mazinās, jo pacients naktī elpojis caur muti, tā paliek sausa un rīkles gļotāda ir kairināta.
Ja mēs runājam par krākšanu, tad tā ir ļoti kompleksa problēma. Viens no iemesliem ir deguna starpsienas deviācija. Tomēr būtu jāizvērtē, vai pacientam ir liekais svars, kas ir viens no biežākajiem krākšanas iemesliem. Jāizvērtē būtu rīkle – aukslēju mandeļu lielums –, ja tās ir izteikti lielas, tad tikai ar deguna operāciju būs par maz un simptomi saglabāsies. Noteikti jāizvērtē arī aizdegune, jo retos gadījumos arī pieaugušajiem saglabājas palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi, kā arī var būt jaunveidojumi. Jāizslēdz alerģijas iespējamība un arī kuņģa skābes atvilnis, kas var pastiprināt sūdzības.
Indikācijas deguna starpsienas operācijai:
• pacienti, kuriem ir iepriekšminētie simptomi (viens vai vairāki no tiem),
• deguna blakusdobumu atveru obstrukcijas, kas radusies deviācijas dēļ un rada hroniska sinusīta ainu,
• ja veic rinoplastiku jeb deguna plastisko operāciju, parasti nepieciešama arī deguna starpsienas operācija.
Kontrindikācijas deguna starpsienas operācijai:
• pacienta vispārējais stāvoklis, kas neļauj veikt anestēziju, narkozi un operāciju,
• autoimūnas slimības, kas izpaužas degunā, piemēram, Vegenera granulomatoze,
• liela deguna starpsienas perforācija – operācija var pastiprināt sūdzības,
• ļaundabīgi limfoīdo šūnu audzēji – parasti tiek ārstēti ar ķīmijterapiju, operācija var pasliktināt gaitu.
Jāatceras, ka ne vienmēr deguna starpsienas deviācija rada sūdzības. Jūsu ārsts var konstatēt, ka starpsiena nav taisna, tomēr operācija būtu jāveic tikai tad, ja ir sūdzības.
Ja tomēr nepieciešama operācija
Deguna starpsienas operācija (septoplastika) ir ķirurģiska manipulācija, kuras laikā tiek iztaisnotas deguna kaula un deguna starpsienas skrimšļainās daļas. Ja starpsiena, kas atdala abas nāsis, ir izliekta, to dēvē par deviētu deguna starpsienu.
Lai precīzi noteiktu operācijas apjomu, pirms operācijas būtu ieteicam veikt kompjūtertomogrāfiju, lai izvērtētu deguna starpsienas, deguna gliemežnīcu un deguna blakusdobumu stāvokli.
Deguna starpsienas operācijas riski
Tāpat kā jebkurai citai operācijai, arī deguna starpsienas operācijai ir savi riski, neskaitot asiņošanu, infekciju un reakciju uz anestēzijas medikamentiem. Iespējamās deguna starpsienas operācijas komplikācijas:
• saglabājas deguna aizlikums,
• pastiprināta asiņošana no deguna,
• deguna formas izmaiņas,
• deguna starpsienas perforācija (caurums deguna starpsienā pēc operācijas, kas saistīts ar dzīšanas procesu un neizbēgamu asinsvadu traumatizāciju operācijas laikā),
• ožas izmaiņas (parasti pārejoši),
• receklis deguna ejās, kuru nepieciešams evakuēt,
• pārejošs cieto aukslēju un augšējo zobu nejutīgums vai sāpes.
Deguna starpsienas operācijas norise
Operācija parasti tiek veikta vispārējā anestēzijā. Operācijas laikā veic griezienu vienā no nāsīm, deguna iekšpusē. Tiek evakuētas izlocītās skrimšļainās un kaulainās daļās. Ja nepieciešams, veic arī deguna gliemežnīcu operāciju, lai samazinātu tās izmērus. Pēc deguna starpsienas iztaisnošanas deguna ejās ievieto silikona plāksnītes vai hemostātiskos sūklīšus, lai samazinātu asiņošanas risku, kā arī lai operācijas efekts būtu labāks. Šos materiālus ķirurgs evakuēs nākamajā nozīmētajā vizītē.
Pēc operācijas periods
Lai samazinātu pēcoperācijas asiņošanas un tūskas risku, jūsu ārsts var lūgt ievērot noteiktu režīmu pāris nedēļu pēc operācijas:
• pacelt galvgali gulēšanas laikā,
• stipri nešņaukt degunu,
• ievērot miera režīmu. Ierobežotas fiziskās aktivitātes,
• pretsāpju medikamenti nepieciešamības gadījumā,
• izvairīties no karstiem ēdieniem un dzērieniem,
• neiet karstā vannā, dušā,
• ārsta noteiktu laika periodu neapmeklēt pirti, saunu,
• veikt deguna eju kopšanu (pēc ārsta rekomendācijām).
Kad nepieciešams apmeklēt ārstu ārpuskārtas?
Pēc operācijas ir iespējama asiņošana no deguna, mājas apstākļos var palīdzēt aukstuma kompreses uz pieres vai aiz pakauša. Ja asiņošanu neizdodas apturēt, nepieciešams meklēt medicīnisko palīdzību.
Ne vienmēr rezultāts parādās uzreiz, tas ir atkarīgs no katra individuāli. Parasti 3–6 mēnešu laikā viss nostājas "vecajā" vietā, un, ja tas rada sūdzības, var apsvērt atkārtotu deguna starpsienas operāciju.
Lielākā daļa pacientu, kuriem tiek veikta deguna starpsienas operācija, atzīmē, ka elpošana caur degunu ir uzlabojusies, kā arī samazinājies deguna blakusdobumu iekaisumu skaits.
lorklinika.lv