SPERMATOZOĪDS
vīrišķā dzimumšūna; kustīga, apmēram 60 μm gara pavedienveida šūna, kurai izšķir galviņu, kakliņu un astīti. Gandrīz visu galviņu aizņem kodols; tas satur tēva ģenētisko informāciju, kas apaugļošanas laikā tiek nodota pēctecim. Kodolam priekšā atrodas akrosoma (apaugļošanas laikā šķīdina olšūnas apvalkus). Kakliņā atrodas 2 centriolas. Astīte veido spermatozoīda lielāko daļu. Tai viļņveidīgi kustoties, spermatozoīds pārvietojas (ātrums 2-3 mm/min.). Pa visu astīti stiepjas astītes pavediens, ap kuru kakliņam tuvākajā daļā spirālveidā novietoti mitohondriji, kas dod enerģiju spermatozoīda kustībām. Spermatozoīda mūža ilgums un kustīgums palielinās sārmainā, bet samazinās skābā vidē. Spermatozoīda attīstība - spermatoģenēze notiek sēkliniekos no pubertātes (14-15 gadu vecumā) līdz sirmam vecumam. Katra dzimumakta laikā sievietes dzimumceļos caurmērā tiek ievadīti 200- 300 milj. spermatozoīdu, kaut gan olšūnas apaugļošanai nepieciešams tikai viens. Att.