SPORTA SPĒLES

viens no svarīgākajiem fiziskās audzināšanas līdzekļiem. Tām raksturīga liela emocionalitāte, spilgti izteikts sacensības raksturs, sarežģīts saturs, precīzi noteikumi. Sporta spēlēs mēdz būt nepārtraukta un negaidīta apstākļu maiņa, kas prasa no spēlētājiem momentānu rīcību atbilstoši situācijai. Sakarā ar šīm īpatnībām sporta spēles veicina reakcijas ātruma, kustību koordinācijas, orientēšanās spēju, atjautības, drosmes, gribas, noteiktības attīstību, pilnveido fiziskās un morālās īpašības. Sporta spēles palielina kustību analizatora jutīgumu un vestibulāro reakciju stabilitāti, veicina redzes analizatora funkcijas attīstību. Sakarā ar daudzveidīgiem paņēmieniem, sarežģītu kustību izpildi spēles laikā sporta spēles izkopj un nostiprina laika izjūtu, veicina jaunu iemaņu apguvi un automātisku kustību izstrādāšanos. Sporta spēlēs liela fiziskā un psihiskā slodze mainās ar īsiem atpūtas brīžiem dažādos intervālos. Slodzes lielums vienā spēlē atkarīgs no spēlētāju morālās, fiziskās, tehniskās un taktiskās sagatavotības, no spēles tempa u.c. faktoriem.

Katrai sporta spēlei ir savs raksturīgs slodzes lielums. Dažas no tām piemērotas aktīvai atpūtai dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem ar dažādu veselības stāvokli, vairākas sporta spēles ar atvieglotiem noteikumiem vai atsevišķus to elementus izmanto ārstnieciskajā fizkultūrā. Bērnu apmācību vienkāršākajos sporta spēļu paņēmienos var sākt 7-9 gadu vecumā, galveno vērību veltījot vispusīgai fiziskajai sagatavošanai. Specializēšanos ieteicams sākt vēlāk atkarībā no sporta spēļu rakstura. Sakarā ar lielo slodzi treniņos un spēļu laikā un slodzes palielināšanos emocionālas dabas faktoru ietekmē nepieciešama regulāra medicīniskā kontrole. Spēlēs, kurās atļauti spēka paņēmieni, bieži gadās traumas.

Vairāk izplatītās sporta spēles ir šādas. Badmintons attīsta vispārēju kustīgumu, reakcijas ātrumu un kustību koordināciju. Pēc spēles tehnikas tas līdzīgs tenisam, bet vispārējā iedarbība uz organismu un fiziskā slodze ir mazāka. Spēle piemērota abu dzimumu cilvēkiem dažādā vecumā, ar dažādu fizisko sagatavotību; ieteicams izmantot par aktīvas atpūtas līdzekli. Atsevišķi tehnikas vingrinājumi derīgi ārstnieciskajā fizkultūrā. Specializēšanos var sākt 8-10 gadu vecumā.

Basketbolam raksturīga liela kustību daudzveidība, nepārtraukta spēles apstākļu maiņa, ātra spēlētāju pārvietošanās pa laukumu. Basketbols izkopj reakcijas ātrumu, veiklību, izturību, mazāk - spēku; to daudz izmanto citos sporta veidos par vispusīgas fiziskās sagatavošanas līdzekli. Specializēšanos ieteicams sākt 11-12 gadu vecumā, sistemātiski nodarboties vīrieši var līdz 35-38 gadu vecumam, sievietes - līdz 30 gadu vecumam. Ar minibasketbolu var sākt nodarboties 7-8 gadu vecumā. Vienkāršota spēle piemērota aktīvai atpūtai. Daži tehnikas vingrinājumi ieteicami veselības grupu nodarbībās un ārstnieciskajā fizkultūrā.

Futbolam raksturīga kustību daudzveidība: skrējiens ar biežām tempa un asām virziena maiņām, māņu kustības, lēcieni, daudzveidīgi sitieni pa bumbu (ar kāju un galvu), bumbas vadīšana, apturēšana. Spēle audzina drosmi, apņēmību, attīsta ātrumu, veiklību, izturību un spēku. Skriešana brīvā dabā dažādā tempā veicina sirds un plaušu funkcionālo pilnveidošanos. Sakarā ar ātruma un spēka kustību lielo daudzumu futbols ir galvenokārt jaunatnes spēle, piemērota vīriešiem. Specializēšanos ieteicams sākt 10-12 gadu vecumā. Ar futbolu var nodarboties līdz 36-38 gadu vecumam. Pēc tam var turpināt treniņus, pakāpeniski samazinot slodzi. Futbolu ar atvieglotiem noteikumiem izmanto citās sporta disciplīnās (arī sievietes) par vispusīgas fiziskās sagatavošanas līdzekli. Atsevišķus tehnikas vingrinājumus lieto veselības grupu nodarbībās.

Galda teniss attīsta reakciju, kustību ātrumu un veiklību. Tas rada lielu slodzi spēlētāju nervu sistēmai, tomēr maz sekmē vispusīgu fizisko attīstību, jo spēles raksturs samērā vienveidīgs un spēlētāju kustības diezgan ierobežotas. Specializēšanos var sākt 7-9 gadu vecumā. Derīgs kā aktīvas atpūtas līdzeklis, ārstnieciskajai fizkultūrai nav piemērots.

Gorodki attīsta acumēru, precizitāti un kustību spēku, sevišķi nodarbināti plecu joslas muskuļi. Fiziskā slodze ir neliela, jo īss fiziskais sasprindzinājums mijas ar ilgstošu atpūtas periodu, tāpēc spēle izmantojama par aktīvas atpūtas līdzekli vidēja vecuma un vecākiem vīriešiem.

Hokejs ar bumbiņu pēc rakstura un noteikumiem līdzīgs futbolam, un arī slodze apmēram tāda pati. Specializēties ieteicams no 11 gadu vecuma. Tas piemērots tikai vīriešiem līdz 36-38 gadu vecumam, pēc tam var turpināt treniņus ar samazinātu slodzi. Nav piemērots aktīvai atpūtai, veselības grupu nodarbībām un ārstnieciskajai fizkultūrai. Hokejs ar ripu pat labi trenētiem hokejistiem prasa lielu fizisko piepūli. Spēlētāji atrodas nepārtrauktā kustībā un izlieto visu enerģiju gan veiklā, ātrā slidojumā, bremzēšanā, pēkšņos startos, gan ripas vadīšanā un mešanā. Spēles temps daudz straujāks nekā citās sporta spēlēs. Tāpēc noteikumi atļauj jebkurā laikā mainīt spēlētājus. Specializēšanos var sākt 11-12 gadu vecumā un tikai tad, kad iegūta laba vispusīga fiziskā sagatavotība un apgūta parastā slidošana. Hokejs piemērots tikai vīriešiem līdz 36-38 gadu vecumam. Lai nerastos traumas, obligāti jālieto dažādi aizsarglīdzekļi (kaska, plecu un kāju aizsargi, cimdi u.c). Ne pati spēle, ne arī atsevišķi vingrinājumi nav piemēroti ne veselības grupu nodarbībās, ne ārstnieciskajā fizkultūrā. Lauka hokejs pēc rakstura un noteikumiem līdzīgs hokejam ar bumbiņu un futbolam, arī slodze apmēram tāda pati. Specializēties ieteicams no 11-12 gadu vecuma. Atsevišķi tehnikas vingrinājumi derīgi aktīvai atpūtai. Veselības grupu nodarbībām un ārstnieciskajai fizkultūrai nav piemērots.

Regbijam raksturīga kustību daudzveidība, sevišķi spēka un ātruma kustības: ātrs skrējiens, bumbas metieni vai sitieni, spēka cīņa par bumbu (pretinieka turēšana ar rokām u.tml.). Specializēšanos var sākt 14-15 gadu vecumā. Spēle lielās fiziskās slodzes dēļ piemērota tikai jauniem vīriešiem. Aktīvai atpūtai, veselības grupām un ārstnieciskajai fizkultūrai regbijs nav piemērots.

Rokasbumba. Lielā kustību daudzveidība (ātrs skrējiens, bumbas ķeršana un mešana, dažādi lēcieni, cīņa par bumbu u.c.) veicina harmonisku muskulatūras, kā arī ātruma, veiklības un izturības attīstību. Specializēšanos var sākt 11-12 gadu vecumā. Spēle rada lielu fizisko slodzi, tāpēc piemērota vīriešiem līdz 36- 38 gadu vecumam, sievietēm līdz 30 gadu vecumam. Rokasbumbu var izmantot citās sportā disciplīnās kā vispusīgas fiziskās sagatavošanas līdzekli. Atvieglota spēle vai atsevišķi vingrinājumi derīgi aktīvai atpūtai svaigā gaisā.

Teniss. Spēle norisinās ātrā tempā un veicina ātruma, veiklības, kā arī acumēra un precizitātes attīstību; sekmē muskulatūras attīstību un organisma vispārējo izturību. Specializēšanās sākama 7-10 gadu vecumā. Iesācējiem un vecākiem cilvēkiem kustību komplekss ierobežots, spēle noris lēnāk, biežāki ir atpūtas brīži, tāpēc slodze samazinās. Spēle un atsevišķi vingrinājumi piemēroti aktīvai atpūtai un veselības grupu nodarbībām.

Ūdenspolo. Spēlē nepieciešama laba peldētprasme un vispusīga fiziskā sagatavotība. Fiziskā slodze ir liela. Spēle attīsta kustību ātrumu, spēku, veiklību. Ļoti labvēlīga ir ūdens ietekme uz organismu. Specializēšanos var sākt 13-14 gadu vecumā. Spēle piemērota tikai vīriešiem. Aktīvai atpūtai, veselības grupu nodarbībās un ārstnieciskajā fizkultūrā nav izmantojama.

Volejbols saistīts ar fizisku un psihisku slodzi, attīsta kustību koordināciju, reakcijas ātrumu. Spēle var būt ļoti dinamiska un atlētiska, ar lielu psihisko un fizisko slodzi. Specializēšanos ieteicams sākt 10-12 gadu vecumā. Ja spēlē iesācēji vai vecāki cilvēki, iemaņu trūkuma un spēlētāju ierobežotās pārvietošanās dēļ spēles ietekme uz organismu nav liela. Nelielā fiziskā slodze un samērā vienkāršie tehnikas paņēmieni padara volejbolu plaši pieejamu abu dzimumu cilvēkiem līdz lielam vecumam. Volejbols ļoti piemērots ārstnieciskajā fizkultūrā. 2 att.