STERILIZĀCIJA
1. Dažādu priekšmetu, šķidrumu, pārtikas produktu, pārsienamā un brūces materiāla, operācijas veļas, ārstniecisko šķīdumu apstrāde ar fizikālām metodēm, lai iznīcinātu mikrofloru. Šajā nolūkā izmanto augstu t°, ultravioleto starojumu, ultraskaņu, γ starojumu u.c. fizikālus faktorus. Pārsienamo materiālu un veļu parasti sterilizē speciālās metāla tvertnēs, tās ievietojot autoklāvā 120-132° temperatūrā un 150- 200 kPa (1,5-2 at) spiedienā; ķirurģiskos instrumentus - vārot 25- 30 min. (ja ir aizdomas par anaerobisko infekciju - līdz 40-45 min.); traukus - speciālos skapjos 150- 160° temperatūrā 10-15 min.; optiskos instrumentus (cistoskopus, laparoskopus, torakoskopus un urīnceļu katetrus) - formalīna tvaikos 24 stundas; asinsvadu katetrus - speciālos šķīdumos. Gumijas cimdus var sterilizēt autoklāvā, 30 minūtes vārīt vai ievietot uz 30-60 minūtes dzīvsudraba (II) hlorīda (sublimāta) šķīdumā (0,1% ). Šuvju materiālu (zīdu, ketgutu, perlonu u.c.) sterilizē speciāli šim nolūkam pagatavotos šķīdumos. Ultravioletā starojuma lampas lieto galvenokārt operācijas un pārsiešanas telpu priekšmetu sterilizācijai, ultraskaņu izmanto operācijas instrumentu sterilizācijai. Pārtikas produktus (piem., konservus) sterilizē vai pasterizē (skatīt pasterizācija). 2 att. 2. Jebkura metode, ko lieto, lai panāktu cilvēka neauglību. Vīrietim to izdara, piem., dzimumdziedzera tuberkolozes gadījumā, sievietei - ļoti smagu slimību gadījumā (dažas sirds un asinsvadu slimības, ļoti šaurs iegurnis), kad grūtniecība var apdraudēt dzīvību. Sterilizācijas nepieciešamību nosaka ārstu konsilijs; to izdara, vīrietim nosienot vai pārgriežot sēklas izvadceļus, sievietei - olvadus. Padomju Savienībā sterilizāciju lieto ļoti reti un tikai ar slimnieka piekrišanu.