STRUPASTES
sīki līdz vidēji lieli peļveidīgie grauzēji ar masīvu, druknu ķermeni, strupu purnu, mazām acīm un ausīm; aste īsa, apmatota. LPSR sastopamas 6 sugas: lauku strupastes (Microtus arvalis), tumšā jeb pļavu strupaste (M. agrestis), ziemeļu strupaste (M. oeconomus), meža strupaste (Clethrionomys glareolus), ūdensžurka jeb ūdens strupaste (Arvicola terrestris) un ondatra (Ondatra zibethica). Lielākā daļa strupastu ir kaitēkļi, ūdensžurka un ondatra - kažokzvēri. Strupastes var būt infekciju un invāzijas slimību ierosinātāju pārnēsātājas, uz tām daudz ektoparazītu. Ūdensžurka ir galvenā tularēmijas ierosinātāju izplatītāja PSRS. Cilvēks inficējas vai nu tieša kontakta ceļā, vai arī netieši ar slimu dzīvnieku piesārņotas ārējās vides starpniecību. Tularēmijas ierosinātājus no slimas ūdensžurkas uz cilvēku var pārnest arī odi, ganībērces u.c. ektoparazīti. Ūdensžurka uzturas stāvošu un lēni tekošu ūdeņu tuvumā; LPSR sastopama bieži. Barojas ar ūdensaugiem. Ķermenis apmēram 15 cm garš, aste 7-8 cm. Krāsa no brūnas līdz melnai. Rudeņos pārvietojas uz augļu un sakņu dārziem, kur savāc barības rezerves ziemai; reizēm pārvietojas arī zem labības un salmu kaudzēm. Pavasaros apgrauž jauno augļu kociņu saknes. Apkarošanu skatīt rakstā deratizācija. Att.