SŪCĒJTĀRPI
plakantārpu tipa parazītiski tārpi. Tiem ļoti spēcīgi attīstīti hermafrodītiska tipa dzimumorgāni. No sūcējtārpu olām attīstās kāpuri, kas spēj patstāvīgi eksistēt ārējā vidē. Daudzi sūcējtārpi attīstās bez saimnieka maiņas, citi - ar saimnieku un paaudžu maiņu. Pazīstamas vairāk nekā 1000 sūcējtārpu sugas, no tām medicīnā svarīgākās ir Sibīrijas jeb kaķa trematode, kas ierosina opistorhozi, aknu fasciola - ierosina fasciolozi, Ķīnas trematode - parazitē aknās, dažādas asins trematožu (Schistosoma) sugas - venozajos asinsvados. Sūcējtārpu ierosinātās slimības - trematodozes PSRS sastopamas retāk nekā nematodozes (ierosinātājs - nematodes) un cestodozes (ierosinātājs - lenteņi). Sūcējtārpi parasti lapveidīgi. Uz ķermeņa 2 vai vairāki piesūcekņi. Viens no tiem ķermeņa priekšgalā ap mutes atveri, otrs - krūšu rajonā (veic piestiprināšanās orgāna funkcijas). Sūcējtārpu gremošanas orgānu sistēma sākas ar muti, tai seko muskuļots barības vads un sazarota zarna, kas stiepjas gar ķermeņa sāniem un nobeidzas akli. Vairākumam sūcējtārpu starpsaimnieks ir dažādas gliemežu sugas, kuru ķermenī attīstās un vairojas sūcējtārpu kāpuri. Atsevišķu sūcējtārpu sugām attīstības cikls noris ar papildsaimnieku (zivis). Definitīvais saimnieks (organisms, kurā attīstās dzimumgatavi parazīti), arī cilvēks, invadējas, ja ēd jēlas vai nepietiekami izvārītas vai izceptas zivis.