PAŠĀRSTĒŠANĀS
Medicīnā ar šo vārdu parasti apzīmē nezinātnisku ārstēšanos bez ārsta padoma un palīdzības. Ar pašārstēšanos nodarbojas galvenokārt cilvēki, kas neizprot medicīnas nozīmi un iespējas un maldīgi domā, ka slimību ārstēšanai pietiek ar pašmācības ceļā iegūtām zināšanām. Populārzinātnisko mediķu apcerējumu mērķis nav veicināt pašārstēšanos, to uzdevums ir informēt par svarīgāko slimību būtību, par agrīnajām slimības pazīmēm, par nepieciešamību laikus meklēt ārsta palīdzību un ārstēšanās procesā ievērot ārsta norādījumus. Uzskats, ka pēc iepazīšanās ar populārzinātnisku medicīnas literatūru cilvēks spēj precīzi noteikt sev slimību un pareizi ārstēties, ir dziļi maldīgs.
Pašārstēšanās ir sevišķi bīstama akūtu slimību gadījumā, piem., ja strauji paaugstinās ķermeņa t°, sākas intensīva vemšana, rodas stipras sāpes kādā ķermeņa daļā u.tml. Šādos gadījumos pašārstēšanās var kļūt slimnieka nāves cēlonis, jo daudzu akūtu slimību ārstēšana ir efektīva tikai tad, ja uzsākta laikus. Hronisku slimību gadījumā pašārstēšanās bieži aizkavē pareizas diagnozes noteikšanu, veicina neatgriezeniskas slimīgas pārmaiņas iekšējos orgānos un mazina izredzes uz izārstēšanos. Tas tomēr nenozīmē, ka slimnieka loma ārstēšanas procesā būtu vērtējama zemu. Daudzu hronisku slimību ārstēšana iespējama tikai tad, ja slimnieks aktīvi piedalās ārstēšanas procesā un palīdz ārstam atrast tieši tos līdzekļus, kuri visvairāk atbilst slimnieka organisma īpatnībām. Pašārstēšanās ir pilnīgs pretstats šādai slimnieka un ārsta auglīgai sadarbībai ārstēšanas procesā.