PERIFĒRISKIE REFLEKSI
lokāli refleksi, kurus realizē veģetatīvās nervu sistēmas perifēriskie veidojumi bez CNS līdzdalības. Refleksa loks sākas audu receptoros. Tajos radušies impulsi pa veģetatīvo nervu šķiedrām nonāk veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos, kur no jušanas nervu šūnām pārslēdzas uz kustību vai sekretoriskajām nervu šūnām un pa kustību vai sekretoriskajām nervu šķiedrām nonāk izpildorgānos - gludajā muskulatūrā vai dziedzeros un pastiprina vai pavājina to darbību. Atkarībā no refleksa loka gangliju atrašanās vietas (tajā pašā orgānā, kur receptori, vai attālā gangliju sakopojumā, piem., t.s. saules pinumā, simpātiskajā stumbrā) perifēriskie refleksi nodrošina viena un tā paša orgāna atsevišķu daļu vai arī dažādu orgānu un orgānu sistēmu savstarpēju ietekmi un sadarbību. Tādējādi tiek regulēti, piem., gremošanas, plaušu, sirds u.c. iekšējo orgānu savstarpējie sakari, kā arī gremošanas trakta darbība. Īpašs perifērisko refleksu veids ir t.s. aksonreflekss. Te impulsi nepārslēdzas, bet no vienas veģetatīvo nervu šķiedru sazarojuma vietas tieši nonāk citā vietā, abas šīs vietas funkcionāli saistot. Pa šādiem sazarojumiem impulsi var izplatīties visos virzienos. Aksonrefleksiem ir nozīme asinsvadu plašuma regulēšanā. Tā, piem., audu iekaisums ar aksonrefleksa starpniecību šajos pašos audos izraisa asinsvadu paplašināšanos. Arī ādas mehānisks kairinājums var paplašināt attiecīgā ādas rajona asinsvadus.