PIRTS
Pirtīm ir liela higiēniska un pretepidēmiska nozīme. Izšķir tualetes, caurlaides un jaukta tipa pirtis. Visbiežāk iekārto tualetes tipa pirtis, kas paredzētas tikai ķermeņa mazgāšanai. Atbilstoši šāda tipa pirts iekšējam plānojumam cilvēks pēc nomazgāšanās atgriežas atpakaļ tajā pašā telpā, kur viņš ir atstājis savas drēbes. Caurlaides tipa pirtīm ir pretepidēmiska nozīme. Šāda tipa pirtīs var izdarīt pilnīgu sanitāro apdari, ieskaitot mazgāšanos, matu apgriešanu, veļas un drēbju dezinfekciju. Šādas pirtis iekārtotas pēc plūsmas principa, t.i., cilvēks izģērbjas vienā telpā (t.s. netīrā puse) un nodod savas drēbes dezinfekcijas kamerā. Pēc nomazgāšanās tas atgriežas nevis sākotnējā telpā, bet gan t.s. tīrajā pusē, kur tas apģērbjas tīrās, dezinficētās drēbēs. Nelielās apdzīvotās vietās lietderīgi celt vienu pirti, paredzot, ka parastos apstākļos tā darbotos kā tualetes tipa pirts, bet nepieciešamības gadījumā to varētu pārveidot par caurlaides tipa pirti. Pirtis apdzīvotā vietā izvieto tā, lai to apkalpojamā rajona rādiuss nebūtu lielāks par 1,5 km.
Bez komunālajām pirtīm, kas paredzētas iedzīvotāju apkalpošanai, pirtis ierīko arī dažādās iestādēs, piem., lielās rūpnīcās, slimnīcās u.tml. Pirtī parasti ir šādas telpas: garderobe, uzgaidāmā telpa (to var izmantot arī atpūtai pēc vannu procedūrām), frizētava (ar ieeju no uzgaidāmās telpas), ateja, ģērbtuve, mazgāšanās telpa un lāvas telpa. Nelielā lauku apdzīvotā vietā pirts telpu skaitu var samazināt. Mazgāšanās laikā pirtī uz cilvēka ādu iedarbojas galvenokārt silts ūdens un ziepes. Samērā augstā ūdens t° un berzēšanās ar sūkli izraisa ādas asinsvadu paplašināšanos, kuras rezultātā samazinās asins daudzums iekšējos orgānos. Tas savukārt pazemina nervu sistēmas un muskuļu tonusu, tātad iedarbojas uz organismu nomierinoši. Ja ūdens t° ir pārāk augsta un tā iedarbošanās laiks ir ilgs, mainās organisma fizioloģiskās reakcijas: pulss paātrinās par 10-30 sitieniem min., ķermeņa t° paaugstinās par 0,5-1°, cilvēks kļūst miegains, noguris. Nevēlamas fizioloģiskas reakciju maiņas vērojamas galvenokārt tad, ja uz organismu iedarbojas ne tikai augsta gaisa t° (29-33°), bet arī liels gaisa relatīvais mitrums (tuvs 100%). Fizioloģisko reakciju maiņas ir daudz mazākas, ja gaisa t° mazgāšanās telpā nav augstāka par 29-30°, bet relatīvais mitrums nepārsniedz 80% .
Viens no higiēniskākajiem mazgāšanās paņēmieniem ir mazgāšanās zem dušas; ūdens strūkla mehāniski kairina ādas nervu galus. Ja mazgājas vannā, vēlamā ūdens t° ir 33-38°, ilgums nedrīkst pārsniegt pusstundu. Ja cilvēks izmanto lāvas telpu, vērojamas lielas organisma fizioloģisko reakciju pārmaiņas. Notiek stipra ādas asinsvadu paplašināšanās, svīšana (ķermeņa masa var samazināties par 600-800 g), asins sabiezēšana, pulsa paātrināšanās līdz 100-130 sitieniem min., elpošanas paātrināšanās līdz 35 reizēm min., asinsspiediena pazemināšanās, ķermeņa t° paaugstināšanās līdz 38-39°. Aplaistīšanās ar aukstu ūdeni parasti strauji pazemina ķermeņa t°, un pēc 15-30 min. rodas labsajūta. Pēc šādas procedūras uzlabojas ēstgriba, miegs kļūst dziļāks. Vēl vairākas dienas pēc tam vērojama pastiprināta ādas elpošana un oksidēšanās procesi.
Sakarā ar sirds un asinsvadu, kā arī CNS lielo slodzi lāvas telpu drīkst apmeklēt tikai veseli un ne pārāk veci cilvēki. Lāvas telpu nedrīkst izmantot arī cilvēki atveseļošanās periodā, novājināti cilvēki ar aterosklerozes pazīmēm, ar sirds vājumu u.tml. Pēc telpu plānojuma, galvenokārt lāvas telpas iekārtojuma un mikroklimata, izšķir dažādus pirts tipus - krievu, somu, romiešu u.c. pirtis.
Krievu pirtīm raksturīgs noteikts telpu komplekss: uzgaidāmā telpa, ģērbtuve, mazgājamā un lāvas telpa. Lāvas telpā ir krāsns ar akmeņu krāvumu, kas ir siltuma un tvaika avots; raksturīga augsta gaisa t°; gaiss piesātināts ar ūdens tvaikiem. Uz lāvas peras ar lapu slotām, obligāta ir krasa ūdens t° maiņa.
Somu pirtīs jeb saunās ir plašs telpu komplekss, kurā ietilpst lāvas telpa, dušas telpa, atpūtas telpa, peldbaseins. Lāvas telpā ir augsta gaisa t°, turklāt gaiss var būt sauss vai mitrs - pēc izvēles; procedūras lāvas telpā apvieno ar peldēšanos aukstā ūdenī.
Romiešu pirtīs lāvas telpa - lakonikums - ir īpatnēji iekārtota, un tai ir 2 daļas; gaiss ir ļoti sauss. Šādas pirts fizioloģiskā ietekme ir mazāka. Veicot sanitāro uzraudzību pār pirts ekspluatāciju, uzmanību pievērš galvenokārt tiem pasākumiem, kas aizkavē slimību izplatīšanos; piem., slimi apmeklētāji un arī pirts personāls var izplatīt ādas sēnīšslimības - epidermofītiju, pēdu mikozi u.c. Katru mēnesi izdara pirts personāla medicīnisko pārbaudi. Katru dienu telpas rūpīgi tīra. Pēc darba solus un grīdu nomazgā ar karstu ūdeni, ziepēm un sodas šķīdumu. Dezinficēšanai grīdu pa nakti aplej ar 0,01% hlorkaļķa šķīdumu. No rīta grīdas mazgā ar ūdeni. Skapīšus un soliņus ģērbtuvē notīra ar dezinficējošu šķīdumu un pēc tam nomazgā ar ūdeni. Ģērbtuvēs ieteicams ierīkot arī speciālas kāju dušas.