PLAUŠA
elpošanas orgāns, kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi. Izšķir labo un kreiso plaušu. Plauša atrodas krūškurvī virs diafragmas un no abām pusēm pieguļ sirdij. Plaušai ir konusa forma, to pamatne vērsta uz diafragmu, bet galotne - uz augšu; galotne beidzas dažus cm virs atslēgkaula vai pirmās ribas.
Plaušai ir 3 virsmas: apakšējā (diafragmālā) virsma saskaras ar diafragmas kupolu, ribu virsma pieguļ krūškurvja iekšējai virsmai, iekšējā (mediālā) virsma vērsta pret vidusplāksni, un tajā atrodas plaušas vārti. Pa tiem iet bronhi, asinsvadi, limfvadi un nervi, kas visi kopā veido plaušas sakni. Krūškurvī starp plaušas iekšējām virsmām ir spraugveida telpa - videne (mediastinum), kurā atrodas sirds ar sirds somiņu un galvenajiem asinsvadiem, barības vads, elpvads ar galvenajiem bronhiem, aizkrūtes dziedzeris, diafragmas nervi, klejotājnervi, simpātiskie stumbri un krūšu limfvads. Slīpas rievas sadala plaušu augšējā un apakšējā daivā. Labajā plaušā ir vēl arī horizontāla rieva, kas, atdalīdama daļu no augšējās daivas, izveido 3. - vidējo daivu.
Plaušu iekšējā uzbūve ir sarežģīta. To veido bronhu koks, plaušu (elpošanas) parenhīma (sastāv no alveolām), asinsvadi, limfvadi un nervi. Bronhu koku veido bronhu sazarojumi: galvenie bronhi pakāpeniski sazarojas līdz elpošanas bronhiolām, kas sadalās alveolārās ejiņās un beidzas ar paplašinājumiem - alveolu maisiņiem. Elpošanas bronhiolu, alveolāro ejiņu un alveolu maisiņu sienās atveras plaušu parenhīmas alveolas. Tās ir iegareni, elastīgi plaušu maisiņi apmēram 0,2 mm diametrā. To kopējais daudzums abās plaušās ir apmēram 300-400 milj., tāpēc kopējā plaušu elpošanas virsma ir ļoti liela - apm. 113 m2, kas 56 reizes pārsniedz cilvēka ķermeņa ādas virsmu.
Alveolas siena sastāv no vienkārtas plakanā (elpošanas) epitēlija. To no ārpuses ietver plaušas artērijas kapilāru tīkls, kurā plūst venozās asinis. Kapilāru siena veidota no 1 endotēlija kārtas. Tādējādi starp alveolāro gaisu un asinīm ir tikai 2 šūnu kārtas: alveolu epitēlijs un kapilāru endotēlijs. Caur šīm šūnu kārtām notiek gāzu apmaiņa - no ieelpotā gaisa asinīs nokļūst skābeklis, bet no asinīm izelpojamā gaisā izdalās ogļskābā gāze, tāpēc kapilāru tīkla venozās asinis kļūst arteriālas. No alveolu kapilāru tīkla veidojas sīkas plaušu vēnas, kas, saplūstot lielākās, izveido 4 plaušu vēnas (pa 2 no katras plaušas), pa kurām arteriālās asinis atgriežas sirds kreisajā priekškambarī (mazais asinsrites loks). Bez tam plaušas sazarojas arī lielā asinsrites loka artērijas, kas nes barības vielas uz plaušām. Alveolas ir elastīgas, jo to sienās ir elastīgās šķiedras, kuru plaušās ir vairāk nekā jebkurā citā orgānā. Uz vecumu alveolu elastība samazinās, to sienas izelpas laikā sakļaujas mazāk un paliek daļēji izstieptas, ar laiku radot plaušas emfizēmu. Att.