Rīgas 1. slimnīcas Īslaicīgas sociālās aprūpes centra klienti šogad jau otro reizi varēja izbaudīt kanisterapiju jeb suņu terapiju
Cilvēki, kuri nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī, bieži vien ir nomākti un sevī noslēgušies, tāpēc jāpievērš uzmanība viņu emocionālo stāvokli ietekmējošiem faktoriem. Īslaicīgas sociālās aprūpes centra klientiem šogad jau otro reizi tika piedāvāta iespēja izbaudīt kanisterapiju jeb suņu terapiju. Abos centra stāvos visās palātās pie gulošajiem klientiem tika pievesti apmācīti suņi, lai tiem varētu pieskarties un samīļot – izbaudīt tās emocijas, ko slimība, vai vecums un vientulība, ir liegusi.
Kanisterapija jeb suņu terapija ir starpdisciplinārs terapijas veids, kas saistās ar ergoterapiju, un fizioterapiju, veicina komunikāciju un sniedz emocionālu atbalstu. Šī Latvijā ir salīdzinoši jauna terapijas metode, gados veciem un slimiem cilvēkiem, kuriem trūkst motivācijas un sociālās interakcijas, kanisterapija var būt īpaši noderīga. Katram sunim terapeitam ir jānokārto eksāmens un jāsaņem sertifikāts par to, ka suns ir speciāli apmācīts būt kopā ar cilvēku, lai ļautu sevi glaudīt svešiniekiem un savaldīties negaidītās situācijās.
Suņi terapeiti, kuri ieradās pie centra klientiem, bija Pireneju kalnu un Bernes ganu šķirnes suņi. Šie suņi jau no mazotnes tika audzināti kā palīgs psiholoģiskai rehabilitācijai, lai saskarsmē ar slimu cilvēku sniegtu nesteidzīgu maigumu un neizmērojamu pacietību.
Īslaicīgās sociālās aprūpes centrā tiek nodrošināta veselības un sociālā aprūpe cilvēkiem, kuru vecuma, funkcionālo traucējumu vai citu iemeslu dēļ, attiecīgu aprūpi nav iespējams nodrošināt dzīvesvietā. Sociālās aprūpes centra klients ir pacients ar hronisku saslimšanu un pārvietošanās traucējumiem, vai pacients, kas ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes ar komplicētām sociālajām problēmām.
“Veciem ļaudīm tikšanās ar mūsu suņiem mēdz būt ļoti emocionālas, jo nereti tās pavada atmiņas par saviem sunīšiem,” kinologs Viktors Mucenieks komentē klientu sajūtas. “Cilvēki jautā, kad mēs atkal atbrauksim, šīs tikšanās viņos raisa vēlmi dzīvot tālāk.”
Sociālās aprūpes centra vadītājs Alvars Šteinbergs piebilst, ka ne mazāk prieka suņi sagādā arī centra darbiniekiem: “Darbs centrā ir grūts gan fiziski, gan psiholoģiski. Lai spētu palīdzēt klientiem, sniedzot emocionālu un psiholoģisku atbalstu, jārūpējas par ārstu, māsu un aprūpes personāla labsajūtu. Satikšanās ar suņiem ir atelpas brīdis ikdienas rutīnā, kas raisa ļoti pozitīvas emocijas”.