ŪDENSAPGĀDES SANITĀRĀ AIZSARDZĪBA
Par vietējās ūdensapgādes avotu sanitāro aizsardzību jārūpējas ūdens lietotājiem, t.i., vietējiem iedzīvotājiem un arī medicīnas personālam. Visi vietējās ūdensapgādes avoti tiek uzskaitīti un tiem sastādītas pases. Sanitāro pasu sastādīšanai izdara ūdensapgādes avota sanitāri epidemioloģisko, sanitāri topogrāfisko un sanitārtehnisko apzināšanu. Sanitārās uzraudzības uzdevumos ietilpst arī ūdens hlorēšana akās (vajadzības gadījumā). Centralizētās ūdensapgādes avotu aizsardzībā liela nozīme ir sanitārajām aizsargjoslām, kuru galvenais uzdevums ir novērst ūdensapgādes avota un visa tīkla jebkāda veida piesārņošanu.
Sanitārajai aizsargjoslai ir 3 daļas: stingrā režīma josla, ierobežojuma josla un novērošanas josla. Stingrā režīma josla ietver ūdens ieguves vietu, teritoriju, kurā izvietota sūkņu stacija, un visas ietaises ūdens attīrīšanai un dezinficēšanai. Šo teritoriju ierobežo un apsargā, nepiederīgām personām ieiet tajā aizliegts. Ierobežojuma joslas izmēri atkarīgi no ūdensapgādes avota tipa. Ja ūdensapgādes avots ir upe, joslas garums augšteces virzienā ir vairāki desmiti kilometru, lejpus ūdensapgādes avota - daži simti metru. Ja ir pazemes ūdensapgādes avots, ierobežojuma josla ap stingrā režīma joslu ir 250-500 m rādiusā. Šajā joslā nedrīkst veikt būvdarbus bez sanitārā dienesta atļaujas; tiek novērsta ūdensapgādes avota piesārņošanas iespējamība. Novērošanas josla aizņem plašāku teritoriju, kurā sanitārais dienests seko epidemioloģiskajam stāvoklim. Centralizētās ūdensapgādes avoti pakļauti arī regulārai sanitārajai uzraudzībai, t.i., sistemātiski tiek kontrolēta ūdens kvalitāte ūdensapgādes avotā un arī ūdensvada tīklā.