VĪRUSI
cilvēku un dzīvnieku, augu un baktēriju slimību ierosinātāji, kas spēj vairoties tikai dzīvā šūnā. Baktēriju slimību ierosinātājus sauc par bakteriofāgiem. Vīrusi ir daudz sīkāki par baktērijām un saskatāmi vienīgi elektronmikroskopā. Vīrusi ir parazīti ar samērā vienkāršu uzbūvi: to iekšējais saturs - nukleokapsīds, kas sastāv galvenokārt no nukleīnskābes, - ieslēgts noteiktas formas olbaltumvielu čaulā - kapsīdā, ko dažiem vīrusiem vēl klāj īpašs apvalks. Pēc nukleīnskābes veida visus vīrusus iedala ribonukleīnskābes (RNS) un dezoksiribonukleīnskābes (DNS) vīrusos. Pēc iekļūšanas šūnā vīrusi zaudē olbaltumvielu (proteīnu) apvalku, bet nukleīnskābe, vīrusu ģenētiskās informācijas nesēja, pakļauj sev šūnas biosintētiskos procesus. Šūna sāk ražot jaunu vīrusu uzbūvei nepieciešamās sastāvdaļas, pēc tam pati iet bojā, bet gatavie vīrusi atbrīvojas no šūnas, iekļūst citās - veselajās šūnās, un vīrusu vairošanās process var sākties no jauna.
Pie RNS vīrusiem pieder enterovīrusi, rinovīrusi, reovīrusi, arbovīrusi un miksovīrusi. Enterovīrusi un rinovīrusi ir vissīkākie. Enterovīrusu (zarnu vīrusu) grupā ietilpst poliomielīta ierosinātāji, kā arī ECHO un Koksaki vīrusi, kas var ierosināt dažādas nervu sistēmas un muskulatūras slimības, piem., serozo meningītu, encefalītu, miokardītu (skatīt enterovirusālās slimības). Rinovīrusi un reovīrusi ierosina iesnas un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Lielajā arbovīrusu grupā apvienoti vīrusi, ko pārnēsā posmkāji, galvenokārt ērces un odi. Arbovīrusi ir encefalīta un dzeltenā drudža ierosinātāji (skatīt arbovirusālās slimības). Miksovīrusu grupā ietilpst gripas, paragripas, epidēmiskā parotīta, masalu, masaliņu un trakumsērgas ierosinātāji. Pie šās grupas pieskaita arī putnu un peļu leikozes vīrusus.
Pie DNS vīrusiem pieder adenovīrusi, herpesvīrusi, poksvīrusi (baku vīrusi), cilvēku un dzīvnieku papillomu un dzīvnieku audzēju vīrusi. Adenovīrusi ir augšējo elpošanas ceļu iekaisuma, konjunktivīta, keratokonjunktivīta un gastroenterīta ierosinātāji (skatīt adenovirusālās slimibas). Herpesvīrusi ierosina pūslīšu izsitumus uz gļotādas un ādas, vējbakas, jostas rozi. Poksvīrusi, lielākie no visiem vīrusiem, izraisa cilvēku un dzīvnieku bakas. Infekcijas perēklis parasti ir slimais organisms vai veselais vīrusu nēsātājs (skatīt vīrusu nēsāšana). Inficēties var ne tikai tieša kontakta ceļā, bet arī ar inficētu barību un ūdeni. Daži RNS un DNS vīrusi - onkovīrusi - ierosina ļaundabīgus audzējus. Pret vīrusu infekcijām organismu aizsargā nespecifiskie vīrusi inhibitori un interferons. Pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte, ko rada antivielas, kuras neitralizē vīrusus- infekciju ierosinātāju. Att.