ZĪDAINIS
bērns, kura pamatbarība ir mātes piens. Zīdaiņa periods seko jaundzimušā periodam, tātad tas ir laiks no 1 mēn. vecuma līdz 1 g. vecumam. Jaundzimušā vidējā masa ir 3,5 kg (2,5-4,5 kg), meitenēm tā var būt nedaudz mazāka nekā zēniem. Masas pieaugums 1. gadā pakļauts noteiktai likumsakarībai: jo bērns jaunāks, jo intensīvāk aug (skatīt tab.). Izņēmums ir pirmās 3 dienas pēc dzimšanas, kad bērna masa samazinās. Dažreiz bērna masa dienu vai divas nemainās, pēc tam atkal pieaug, reizēm masas pieaugums dažas dienas ir lielāks par vidējo. Kopumā tomēr masas pieaugumam jābūt vienmērīgam. Vairākumam zīdaiņu sākotnējā masa divkāršojas starp 4. un 5. mēn., trīskāršojas 1. g. beigās. Vairākums bērnu 1 g. vecumā sver 10,5-11 kg (bērni, kuri piedzimst ar mazāku masu, pieņemas straujāk nekā citi). Vidējs jaundzimušā garums ir 51- 53 cm, meitenes var būt par 1 cm īsākas nekā zēni. Turpmāk augšana garumā pakļauta tai pašai likumsakarībai kā masas pieaugums: jo bērns jaunāks, jo straujāk aug. Tā, piem., 1.-3. mēnesī vidējais bērna garuma pieaugums ir 3,5 cm, 4.-6. mēn. - 2,5 cm, 7.-9. mēn. - 1,5 cm, 10.- 12. mēn. - 1 cm mēnesī. Tātad 1. gadā bērns izaug apm. 25,5 cm (10,5 cm + -7,5 cm + 4,5 cm + 3 cm) un 1 g. vecumā ir 76-78 cm garš.
Sakarība starp vecāku augumu un bērna augšanu garumā 1. gadā ir maza. Lielāka nozīme ir tautībai, ģeogrāfiskajiem apstākļiem, uzturam.
Bērna fizisko attīstību 1. gadā var novērtēt arī pēc galvas un krūšu apkārtmēra un to savstarpējās sakarības. Jaundzimušajam galvas apkārtmērs parasti par 2 cm pārsniedz krūšu apkārtmēru (galvai tas ir 34-36 cm, krūtīm 32-34 cm). Bērniem, kuriem dzimstot ir liela masa, šie abi izmēri var būt vienādi. Turpmāk 6 mēn. vecumā galvas apkārtmērs ir 43 cm, krūšu apkārtmērs 41-43 cm; 1 g. vecumā galvas apkārtmērs ir 45- 47 cm, krūšu apkārtmērs 45-48 cm. Pēc 1 g. vecuma krūšu apkārtmērs sāk pārsniegt galvas apkārtmēru. Zīdaiņa kaulos maz minerālvielu, tāpēc kauli ir samērā mīksti un var viegli deformēties. No t.s. avotiņiem, kas veidojas atsevišķu galvaskausa kaulu saskares vietās, visilgāk paliek neaizaudzis lielais avotiņš, kas izzūd 1. g. beigās, vēlākais - līdz 1 1/2 g. vecumam. Šie avotiņi, kā arī vēl neaizaugušās šuves starp galvaskausa kauliem nodrošina galvas apkārtmēra straujo palielināšanos un līdz ar to iespēju augt smadzenēm.
Ļoti svarīgs zīdaiņa attīstības rādītājs ir zobi. Pirmie zobi normāli šķiļas 6-7 mēn. vecumā. 1. g. beigās jābūt 8 zobiem. Svarīgs ne tikai zobu šķilšanās laiks, bet arī secība. Pirmie parādās vidējie priekšzobi apakšžoklī, pēc tam vidējie priekšzobi augšžoklī, malējie priekšzobi augšžoklī un tikai tad malējie priekšzobi apakšžoklī.
Daudzi orgāni un orgānu sistēmas zīdainim vēl nav nobrieduši, to darbība pakāpeniski noregulējas. Sevišķi tas sakāms par elpošanas un gremošanas orgāniem, kā arī nierēm, bet tieši šīm orgānu sistēmām zīdaiņa vecumā ir ļoti liela slodze.
Lai nodrošinātu straujo augšanu, zīdainim jāuzņem relatīvi daudz barības (2-2 1/2 reizes vairāk uz kg masas nekā pieaugušajam). Kuņģa tilpums jaundzimušajam ir mazs - 30-35 ml. Tas palielinās apmēram par 20-25 ml mēnesī, 1. g. beigās sasniedzot 250- 300 ml. Barības putriņa gremošanas traktā zīdainī atrodas īsāku laiku nekā pieaugušajam (4-18 st.); ja zīdaini ēdina mākslīgi, šis laiks var pagarināties. Vēdera izeja zīdainim notiek reflektoriski. Pirmajās nedēļās vēders bērnam iziet 4-5 reizes diennaktī, bet 1. g. beigās - 1-2 reizes diennaktī.
Urīns zīdainim 2. nedēļā izdalās apmēram 20-25 reizes diennaktī, bet 1. g. beigās - 15- 16 reizes diennaktī.
Straujās vielmaiņas dēļ zīdaiņa organismam nepieciešams daudz skābekļa, tāpēc elpas vilcienu skaits bērnam minūtē daudz lielāks nekā pieaugušajam (bērnam 2 nedēļu vecumā 40- 45, 1 g. vecumā 30-35, pieaugušajam 14-18 elpas vilcieni minūtē) un cauri plaušām izplūst relatīvi vairāk gaisa.
Liela nozīme zīdaiņa attīstības gaitā ir nervu sistēmas stāvoklim, jo CNS regulē citu orgānu sistēmu darbību. 1. g. beigās smadzeņu masa bērnam ir palielinājusies 2,5 reizes. Līdz ar smadzeņu masas augšanu un šūnu diferenciāciju bērnam strauji attīstās CNS darbība. Paralēli analizatoru funkcionālam nobriedumam attīstās tikai cilvēkam raksturīga sarežģīta motorika, rodas pozitīvas un negatīvas emocijas, un līdz ar 2. gadu strauji attīstās valoda un domāšana, t.i., otrā signālsistēma. Bērns piedzimst tikai ar dažiem beznosacījuma refleksiem, starp kuriem noteicošie ir zīšanas, rīšanas, orientācijas refleksi un aizsargrefleksi.
1. mēn. beigās uz šo beznosacījuma refleksu bāzes sāk veidoties nosacījuma refleksi, kas pirmām kārtām saistīti ar barības uzņemšanu. Piem., paņemts rokās, zīdainis nomierinās, griež galvu uz krūts pusi. Jaundzimušā kustības ir haotiskas, nav saskaņotas, tām nav mērķtiecības. Bez tam pirmajos mēn. ir palielināts muskuļu (savilcēju) spraigums. Kustību saskaņotība un mērķtiecība attīstās pakāpeniski, attīstoties analizatoriem. 1. mēn. beigās bērns sāk skatīties uz spilgtiem priekšmetiem, kā arī acīs.
2. mēn. sākumā zīdainis sāk atbildēt uz smaidu. 2 mēn. vecumā zīdainis uz redzes vai dzirdes kairinājumu pārtrauc visas kustības (it kā sastingst), pēc tam griež galvu uz gaismas vai skaņas pusi. Nolikts uz vēdera, zīdainis ceļ galvu un krūšu augšdaļu. Pacelts rokās vertikāli, tas notur galvu 1 - 1 1/2 min.
3 mēn. vecumā zīdainis notur galvu un plecudaļu 5-6 min., griež galvu uz skaņas pusi, seko ar acīm priekšmetiem. Viņam izveidojas spēcīgs redzes reflekss uz krūti (pudeli) ēdināšanas laikā, rodas spēja diferencēt - pazīt māti vai cilvēku, kurš viņu kopj un ēdina. Zīdainis sāk sniegties pēc rotaļlietām un dudināt, grib, lai ar viņu nodarbojas, un kliedz, kad pieaugušais aiziet. Daudzi bērni sāk zīst pirkstus.
4 mēn. vecumā zīdainis pagriežas uz sāniem un, atstāts bez uzraudzības uz pārtinamā galda vai gultā bez redelītēm, var nokrist. Nomodā zīdainis daudz dudina, sāk smieties, atšķirt krāsas un skaņas (atšķir skaņas ar 4-5 toņu intervālu).
5 mēn. vecumā zīdainis sēž, ja viņu pietur aiz rokām vai atbalsta. Aiz padusēm pieturēts, zīdainis atbalstās pret cietu pamatni ar visu pēdu, var stāvēt nesaliektām kājām. Viņš aktīvi darbojas ar rokām, sāk turēt priekšmetus (20-30 sek). Zīdainis sāk atšķirīgi reaģēt uz pazīstamu un svešu cilvēku.
6 mēn. vecumā zīdainis sēž, turoties ar vienu roku, pēc tam bez turēšanās. Ja viņam sniedz rokas, zīdainis cenšas piecelties, mēģina rāpot. Zīdainis pārliek rotaļlietas no vienas rokas otrā, sit ar rotaļlietu pa gultas redelītēm, matraci, galdu, izrunā pirmās zilbes.
7 mēn. vecumā zīdainis sēž, bieži rāpo, sāk turēdamies celties stāvus. Zīdainis tiecas no vienām rokām otrās, patstāvīgi satver rokā sīkus priekšmetus, virknē vienādas zilbes.
8 mēn. vecumā zīdainis patstāvīgi apsēžas. Turoties pie gultas redelītēm, pieceļas un stāv, mēģina staigāt.
9 mēn. vecumā zīdainis turēdamies staigā ap gultu, stumj krēslu, mēģina stāvēt bez pieturēšanās. Zīdainis stāv uz ceļiem un meklē savā tuvumā paslēptu rotaļlietu.
10 mēn. vecumā zīdainis stāv un pieceļas bez atbalsta, staigā, turoties pie krēsla vai stumjot ratiņus. Viņš satver priekšmetus divos pirkstos, pretojas, ja kāds grib atņemt rotaļlietu. Zīdainis izrunā īsus vienzilbīgus un divzilbīgus vārdus, saprot aizliegumu.
11 mēn. vecumā zīdainis labi staigā, turēdamies ar vienu roku.
1 g. vecumā zīdainis sper pirmos patstāvīgos soļus, pietupstas bez turēšanās, pieliecas un paceļ priekšmetu no grīdas, izpilda vienkāršas pavēles, piem., aizver durvis, atnes rītakurpes.
Zīdainis izrunā apmēram 10 vārdu, prot parādīt ķermeņa daļas, pazīst dzīvnieku attēlus grāmatā.
Visu to zīdainis attiecīgajā vecumā spēj tikai tad, ja ar viņu mērķtiecīgi nodarbojas, viņu māca. Taču šajā ziņā jāievēro piesardzība. Ja bērnu pārāk agri sēdina, viņam var deformēties mugurkauls. Ja bērnu pāragri sāk mācīt staigāt, viņam var izveidoties līkas kājas.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina bērna harmonisku attīstību, ir pareiza zīdaiņa ēdināšana. Zīdainim jāiekārto viņa vecumam atbilstošs diennakts režīms, kurā mijas miegam, nomodam un ēšanai paredzētais laiks. 1. gadā diennakts režīms atkarīgs galvenokārt no ēdināšanas reizēm.
Zīdainim ir ļoti liela prasība pēc miega. Jaundzimušais parasti guļ gandrīz visu diennakti, pamostoties tikai ēdināšanas reizēs vai tad, kad autiņi slapji. 1. mēn. beigās zīdainis guļ 20- 22 st. diennaktī (nepārtrauktais nakts miegs 6-7 st.). Turpmāk veidojas aizvien garāki nomoda periodi, līdz ar to kopējais miega ilgums 1. g. beigās saīsinās līdz 16 st. diennaktī (nepārtrauktais nakts miegs 7=8 st.). Katram zīdainim izveidojas savs diennakts miega un nomoda ritms, kas cieši saistīts ar bioloģiskajiem ritmiem organismā. Svarīgi, lai nomoda periodi izveidotos dienas laikā un miega periodi naktī.
Bērna istabai jābūt gaišai, tīrai un labi vēdinātai. Mēbeles un grīda tīrāma tikai ar mitru drānu vai putekļu sūcēju. Optimālā gaisa t° jaundzimušajam ir 20-22°, zīdainim 18-20°. Pārāk siltās telpās dzīvojot, bērni viegli saaukstējas. Mājās ar centrālapkuri gaiss pastāvīgi jāmitrina. Istaba regulāri vēdināma: ziemā vismaz 2 reizes dienā (no rīta un vakarā), vasarā logs var būt atvērts visu dienu. Ja ir atbilstoši laika apstākļi, bērnam vēlams arī gulēt pie atvērta loga. Istabā, kur uzturas bērns, nedrīkst smēķēt.
Bērnam jābūt atsevišķai gultai ar redelītēm. Gultas veļa vienmēr jātur tīra un līdz ar matraci regulāri jāvēdina. Tā kā kauli bērnam ir mīksti un viegli veidojas dažādi nepareizi mugurkaula izliekumi, matracim jābūt gludam un ne pārāk mīkstam. Matraci nedrīkst piebāzt ar spalvām vai sienu, lai pasargātu bērnu no ekzēmas vai bronhīta. Spilvens pirmajos mēn. nav vajadzīgs, tā vietā bērnam zem galvas var palikt vairākkārt salocītu autiņu. Vēlāk var lietot plānu spilventiņu.
Zīdaiņa kopšanai nepieciešams arī pārtinamais galds, kas klāts ar segu un vaskadrānu, un skapītis, kur glabāt bērna veļu un kopšanas piederumus (parasto un ūdens termometru, burku ar vāciņu sterilai vatei, trauku vārītam ūdenim, pudelīti ar sterilu eļļu, bērnu pūderi, borskābi, bērnu ziepes, šķērītes, ķemmi, termoforu, klizmas baloniņu u.c). Pārtinamo galdu un skapīti var apvienot. 2. pusgadā ļoti derīga ir mazbērna sētiņa. Rūpīgi jākopj zīdaiņa āda, jo tā ir ļoti maiga, ātri ievainojama un uz tās viegli rodas dažādi strutojoši iekaisumi. Bērna organisma mazo aizsargspēju dēļ infekcija no iekaisumiem var iekļūt asinīs un radīt smagu vispārēju saslimšanu - sepsi. Tāpēc bērns, sevišķi pirmajos mēn., ļoti rūpīgi sargājams no strutojošās infekcijas, turot tīru ne tikai viņa apģērbu, bet arī kopēja apģērbu un rokas. Ik rītus bērna seja, kakls un paduses rūpīgi nomazgājamas ar vārītā, līdz istabas t° atdzesētā ūdenī samērcētu vati. Pēc tam mazgātās vietas rūpīgi nosusina (nedrīkst berzt!) un krokas ieziež ar sterilu vazelīnu vai augu eļļu vai iepūderē ar talku. Atsevišķi mazgājamas acis - ar 2% borskābes šķīdumā samērcētu vati virzienā no ārējiem kaktiņiem uz iekšējiem. Ik rītus ar 2% borskābes šķīdumā vai vārītā ūdenī samērcētu, rūpīgi nospiestu, saveltu vates piciņu iztīrāmas deguna ejas. Ja bērns elpo caur degunu, tas labāk ēd, labāk guļ un retāk slimo. Ausīm mazgājama tikai auss gliemežnīca un aizauss apvidus. Ārējo auss eju tīra ar sterilā eļļā samērcētu, saveltu vates piciņu. Nedrīkst ausis tīrīt ar cietu priekšmetu. Sevišķi jāseko bērna roku tīrībai. Rokas mazgā atsevišķi ar ziepēm. Rūpīgi apgriežami nagi, sākumā pat 2 reizes nedēļā. Bez tam pēc katras vēdera izejas vai urinēšanas bērns apmazgājams. Vislabāk to izdarīt virs izlietnes ar siltu ūdeni. Meitenes jāapmazgā virzienā no priekšpuses uz mugurpusi, lai netīrumi neiekļūtu dzimumorgānos. Pēc apmazgāšanas bērna ādu ieziež ar sterilu eļļu vai iepūderē ar talku. Pēc nabas brūces sadzīšanas ik dienas vai vismaz ik pārdienas bērnu peldina. Ziemā bērnu parasti peldina pirms priekšpēdējās vai pēdējās ēdināšanas; vasarā var peldināt jebkurā dienas laikā. Pirms peldes vanniņa rūpīgi izmazgājama. Ūdeni peldei pirmajos mēn. vēlams iepriekš novārīt un atdzesēt līdz 36-37°; vēlāk ūdens var būt tikai sasildīts līdz šādai t°. Mazgājamā ūdens t° noteicama ar ūdens termometru, kas iepriekš pārbaudīts. Ja zīdaini ieliek pārāk karstā vai aukstā ūdenī, viņš turpmāk no peldes baidās. Bērnu mazgā ar vates vīšķi, ko pēc lietošanas aizmet, vai ar mīkstu frotē cimdu. Ziepes (bērnu ziepes) lietojamas ik pēc 2-3 dienām. Tajās dienās, kad lieto ziepes, bērns peldes beigās jāaplaista ar tīru ūdeni, kura t° ir apm. 1° zemāka nekā vannas ūdens t°. Ūdeni krūzē pirms bērna mazgāšanas iesmeļ no vanniņas. Rūpīgi jāmazgā arī bērna galva, raugoties, lai uz tās ādas nepaliktu kreveles. Ja kreveles grūti notīrāmas, jālūdz padoms ārstam. Jāsargājas, lai peldes laikā ūdens neiekļūtu ausīs un ziepes - acīs. Līdz 6 mēn. vecumam peldes ilgums parasti nepārsniedz 5 min.; pēc 6 mēn. vecuma pelde var ilgt līdz 10 min. Pēc peldes bērna āda uzmanīgi un rūpīgi jānosusina iepriekš sagatavotā mīkstā, siltā paladziņā. Nekādā ziņā ādu nedrīkst berzt. Ādas krokas pēc nosusināšanas ieziež ar sterilu eļļu vai iepūderē ar talku. 1. mēnesī drēbes, kuras bērnam uzģērbj pēc peldes, vēlams iepriekš nedaudz sasildīt (pie krāsns, gludinot u.tml.).
Zīdaiņa apģērbam jābūt vienkāršam un ērtam, lai tas netraucētu elpošanu un kustības. Apģērbam jālaiž cauri gaiss, bet jāpasargā bērns no siltuma zaudēšanas. Pirmajos mēn. zīdaiņa apģērbs sastāv no krekliņa, jaciņas un autiņiem. Ja zīdaiņa veļu mazgā katru dienu, vajadzīgi vismaz 8 krekliņi, 4 jaciņas, 24 plānie autiņi, 12 flaneļa autiņi, 2 plānas sedziņas un viena silta sega. Autiņu izmērs parasti ir 100x100 cm. Plānos autiņus var izgatavot arī no marles. Pirmajos mēn. bērna kājas ietinamas autiņos, atstājot rokas nepietītas. Nekādā ziņā bērnam nedrīkst pietīt gumijotu audumu vai polietilēna plēvi. Nelielu šāda materiāla gabalu var ieklāt gultā zem palaga. No 2 mēn. vecuma bērnam dienā virs trīsstūra autiņa uzvelk t.s. lācīti un naktī speciālu kombinezonu. Tas uzlabo aktīvo kustību iespējas, tāpēc ātrāk izzūd jaundzimušajam raksturīgās nedaudz līkās kājas un palielinātais muskuļu spraigums. Cepurīte bērnam istabā nav vajadzīga. Pastaigām aukstā laikā derīgs silts guļammaiss; ja guļammaisa nav, bērnu, ārā vedot, satin siltā segā un galvā liek siltu adītu cepurīti. Ziemā bērns pastaigas laikā jāģērbj tā, lai, atgriežoties no pastaigas, tas būtu silts, bet ne sasvīdis. Vasarā zīdainis sargājams no pārkāršanas, tāpēc karstā laikā tam uzvelk īsas, plānas biksītes, bet galvā uzliek baltu cepurīti. Kad bērns sāk staigāt, viņam vajadzīga jaciņa, biksītes, zeķes un zābaciņi ar 1 cm augstu papēdi.
Bērna veļa mazgājama atsevišķi. Mazgājot zīdaiņa veļu, drīkst lietot tikai ziepes (nekādā ziņā nelietot mazgājamo pulveri). Ja bērnam ļoti vārīga āda, viņa veļu ieteicams mazgāt ar bērnu ziepēm. 2-3 reizes nedēļā autiņi vārāmi (arī tikai ziepju ūdenī). Zīdaiņa veļa jāgludina no abām pusēm ar karstu gludekli.
Lai bērns neslimotu, tas jānorūda, pieradinot pie svaiga gaisa, gaisa peldēm un ūdens procedūrām. Bērns jāradina pie pastaigām jebkuros laikapstākļos (izņemot stipri vējainu laiku, puteni, stipru lietu un gaisa t° virs 33° ēnā un zem -20°). Vasarā dzimušu bērnu var vest ārā jau nākamajā dienā pēc atvešanas no dzemdību nama; sākot ar pusstundu, pastaigu laiku strauji pagarina līdz vairākām st. 2-3 reizes dienā (pat visu dienu). Rudenī un pavasarī dzimušu bērnu var vest ārā no 2-3 ned. vecuma; sākot ar 15-20 min., pastaigu laiku ik dienas pagarina par 10-15 min. līdz 1 1/2 -2 st. 2-3 reizes dienā. Ziemā dzimušu bērnu var vest ārā no 3 ned. vecuma, ja ārā t° nav zemāka par -5°, vai no 4 ned. vecuma, ja āra t° ir -10°. Pirmajām pastaigām ziemā jābūt ļoti īsām - tikai 5-10 min.; turpmāk pastaigas ik dienas pagarina par 10 min. Vienu mēn. vecs bērns ziemā var uzturēties ārā nepārtraukti 35-40 min. Arī ziemā vēlams vest zīdaini ārā 2-3 reizes dienā. Ja gaisa t° ir zemāka, pastaigai jābūt īsākai; ja gaisa t° ir augstāka, pastaiga var būt garāka. 3 mēn. vecs bērns, kurš regulāri nests ārā, labi iztur pastaigas aukstumā (līdz -15°) pat 2-4 st. dienā. Vedot bērnu ārā, seja tam arī ziemā atstājama brīva, tikai pirmajās reizēs var seju viegli piesegt ar plānu paladziņu vai vienu kārtu marles, noteikti atstājot spraugu. Parasti zīdainis ārā guļ. Ja tas ziemā ārā raud un nav nomierināms, pastaiga jāpārtrauc. Ienesot zīdaini istabā, āra drēbes noģērbjamas pakāpeniski. 2-3 mēn. vecumā var sākt gaisa peldes, kuru laikā zīdaini izģērbj un atstāj kailu. Gaisa peldes parasti sāk istabā, kur t° ir 20-22°; vasarā tās var sākt arī ārā, ja gaisa t° nav zemāka par 25° ēnā. Sākumā gaisa peldes ilgst 3-5 min., pēc tam to ilgumu pakāpeniski pagarina līdz 15-30 min. 2-3 reizes dienā. Saules peldes līdz 1 g. vecumam nav atļautas, jo zīdainis viegli var pārkarst. Pēc gaisa peldēm, ja zīdainis pie tām jau pieradis, var viņu aplaistīt ar siltu ūdeni (30-32°). No 3 mēn. vecuma zīdaiņa ādu var viegli noberzēt ar mitru, mīkstu (lietotu) frotē dvieli vai cimdu (ūdens t° sākumā 35-36°, vēlāk tā pazemināma līdz 30-25°). Ar gaisa peldēm var saistīt arī vingrošanas nodarbības. No 2 mēn. vecuma bērns liekams uz vēdera; šis stāvoklis nostiprina kakla muskuļus, muguru un kājas. Veicināma rāpošana. No 4-5 mēn. vecuma ik dienas ieteicamas 5 min. ilgas vingrošanas nodarbības.
Lai panāktu pareizu visu orgānu sistēmu attīstību un saskaņotu darbību, bērns jau no pirmajām dienām jāaudzina. Pirmajos mēn. audzināšanas pasākumi cieši saistīti ar kopšanu. Ar audzināšanu zīdainim iemāca dažādas iemaņas un pieradina viņu ievērot noteiktu režīmu: noteiktā laikā ēst, gulēt, rotaļāties, pastaigāties. Pieradis pie kārtības, zīdainis ēdināšanas starplaikos mierīgi guļ vai nodarbojas ar savām rokām un rotaļlietām.
Vesels zīdainis aizmieg jebkuros apstākļos. Liekot bērnu gulēt, nav jācenšas pēc absolūta klusuma. Ļoti kaitīgi ir zīdaini pirms iemigšanas šūpot. Nomoda periodā, ja zīdainis ir mierīgs, ar viņu laipni jārunā, veidojot vārdus lēni un saprotami un skatoties viņam virsū, lai zīdainis varētu izsekot lūpu kustībām. Mātei u.c. pieaugušajiem pret zīdaini jāizturas mierīgi un laipni. Ieteicams zīdaini reizēm paņemt rokās, tomēr nedrīkst to pieradināt pie rokām, nedrīkst auklēt, ja tas ir neapmierināts un raud. Tādā gadījumā jāmēģina noskaidrot raudāšanas cēloni un novērst to. Bērnu nedrīkst skūpstīt uz lūpām.
No 1-1 1/2 mēn. vecuma zīdainim jārāda rotaļlietas - krāsaini riņķi, bumbas, grabuļi, vēlāk lelles, dzīvnieku figūras u.c. Pareizi izraudzītas rotaļlietas ļoti sekmē zīdaiņa attīstību, sevišķi kustību saskaņotību un maņu orgānu attīstību. 4-6 mēn. vecumā rotaļlietas pakarina tādā augstumā, lai bērns varētu tās aizsniegt, aptaustīt un satvert. No 6 mēn. vecuma zīdaiņa rotaļlietas liek tieši sētiņā. Jāraugās, lai vienlaikus nebūtu daudz rotaļlietu, jo tas bērnu nogurdina un traucē koncentrēt uzmanību. Rotaļlietām jābūt košās krāsās, viegli mazgājamām, jo zīdainis tās bāž mutē. Rotaļlietas nedrīkst būt ar asām malām. Zīdainim nedrīkst ļaut rotaļāties ar pogām, krellēm, monētām, zāļu tabletēm, kodīgām vielām, adatām, nažiem, šķērēm, sērkociņiem utt. Tas sargājams arī no karsta ūdens, uguns, elektriskajiem piederumiem un vadiem.
Zīdainim laikus jāsāk veidot patstāvības un tīrības iemaņas. Sākot ar 5 mēn. vecumu, zīdainis vairākas reizes dienā pa 2-3 min. jāpatur uz podiņa - parasti pēc ēdināšanas, pirms gulēšanas vai pēc tās, ja zīdainis pamodies sauss. Zīdainim daudzi orgāni ir nepietiekami attīstīti, tāpēc tas biežāk nekā pieaugušie un vecāki bērni slimo ar caureju, zarnu infekciju slimībām, augšējo elpošanas orgānu iekaisumiem, kam bieži pievienojas plaušu karsonis, u.c. slimībām (skatīt bērnu slimības; ādas slimības bērniem). Pēc mātes izrakstīšanas no dzemdību nama jaundzimušo ņem uzskaitē bērnu poliklīnika. Pie bērna sistemātiski ierodas patronāžas medicīnas māsa vai ārsts, kas dod padomus, kā bērnu pareizi kopt, ēdināt un audzināt. Lai zīdaini pasargātu no infekciju slimībām, tam izdara profilaktisko potēšanu.