ZVĪŅĒDE
hroniska recidivējoša neinfekcioza ādas slimība, kam raksturīgas sudrabaini baltas, viegli nokasāmas zvīņas uz asi norobežota, sarkana pamata. Ierosinātājs nav zināms. Slimība saistīta ar nervu sistēmas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un vielmaiņas traucējumiem; nozīme arī iedzimtībai. Zvīņēde lokalizējas uz elkoņu un ceļu locītavām (5% gadījumu vienlaikus ir arī locītavu iekaisumi - deformējošais artrīts), galvas matainajā daļā, uz krūtīm un muguras. Zvīņēde nereti bojā nagus. Neārstēta zvīņēde var turpināties gadiem ilgi, var arī pēkšņi izzust pati no sevis. Pēc gadalaika, kad zvīņēde uzliesmo, izšķir zvīņēdes ziemas un vasaras formu.
Ārstēšana. Slimnieks atrodas pastāvīgā ārsta kontrolē. Sākumstadijā lieto galvenokārt nomierinošus līdzekļus, vitamīnus, lokāli - indiferentas ziedes, siltas peldes, vēlāk - līdzekļus, kas veicina zvīņu lobīšanos un izsitumu uzsūkšanos. Dažos gadījumos gūti labi panākumi pēc īpašas beztauku diētas. Slimības ziemas formas gadījumā ieteicamas saules, gaisa, jūras un upes peldes vasarā; vasaras formas gadījumā - līdzekļi, kas samazina jutību pret saules gaismu. Labus panākumus dod sērūdeņraža peldes.
Profilakse. Ja ir zvīņēdes ziemas forma, metodes un līdzekļi, ar kuriem panākta izveseļošanās, profilaktiski jālieto no sept. līdz. janv., ja vasaras forma, - no febr. līdz maijam. Att.