God bless this mess!

Katrai zolīdai adītājai ir lielāki vai mazāki dziju krājumi.
Uhh, ka noder tajos ieskatīties, piemēram, svētdienas rītā...
Šoreiz, es no savas lādes izraku 4 senas un vientuļas dziju fices - priežu zaļu Drops Karisma mīkstu aitu vilnu, bēšu Rauma garn alpaku, pienbaltu Rauma garn Baby Panda merīnvilnu un dzintara pērlīšu efektdziju. Diemžēl, pērlīšu efektdzijai nav saglabājusies etiķete, tāpēc nevaru pateikt tās nosaukumu un izcelsmi.
Saliku visus četrus pavedienus kopā un divos vakaros noadīju meitai cimdus.
Cimdi ir ļoti silti (kolosāls miksētas dzijas sastāvs!) un, neplānoti, rezultātā ļoti saskan ar meitas virsjaku, šobrīd jauniešiem tik aktuālā kamuflāžas krāsā. Pērlītes ir knapi pamanāmas uz adījuma, un tomēr kā apraso cimdiņus ar siltas krāsas dzintara kripatām.

Iesaku jums arī eksperimentēt ar dzijām un veidot mikšļus no saviem dziju krājumiem, vai dziju atlikumiem!
Lai radošs šīs rudens!

Lai bērnam silti un ir jautrs izskats

Mani bērni ir pieraduši, ka es adu. Ar katru gadu, pēc mammas adījumiem aug lielāks ieprasījums un izveidojas garāka rinda. Vēlmes ir dažādas. Šobrīd aktuāli ir cepures un cimdi.
Kad pienāca Akvelīnas kārta, viņa ļoti precīzi teica. ka grib cepuri ar diviem bumbuļiem un bizēm.
Tā teikt, special order!
Dzija īslandiešu Kambgarn hot fuksia un navy blue krāsā. Šī dzija jauvir izmēģināta manās dzeltenajās zeķēs un labi novērtēta. Tā ir feina, plika, mīksta un bagātīgu krāsu paleti.
Zinu, zinu, ka visi kas lasa manu specifisko blogu, māk adīt! Bet, šoreiz ielieku daudz tehnisko bilžu. Varbūt kādam noderēs. Daudz rakstīt ir slinkums :-)
1. Par cimdiem: Nezinu kas ir pareizi, un kas nav, bet pēdējā laikā es iepraktizējos adīt dubulto valdziņu. Pārlokot to un saadot kopā. To es adu ar vienu dzijas kārtu. Tālāk cimdiņš tiek adīts ar divām kārtām, lai ir siltāk un lai var izveidot jau iepriekš ieplānotu krāsu gradientu.

 

Sorry, ka bildes ir uz gultas fona. Sestdienas agrais rīts un atkal nelaba veselība. Mazliet paadu, iedzeru kafiju un tad, uzlādējoties varu pieslēgties saviem mammas un sievas pienākumiem :-)

Šī ir bilde no svētdienas rīta brokastu galda, uz kuru paskatoties, droši var teikt, ka ja vēlu iet gulēt, jo adi un ļoti agri ceļas arī lai klusumā paadīt, tad vienu rītu tevi iepriecina jau gandrīz gatavs roku darbs, kuram trūkst mazas detaļas... Tās detaļas top ātri, praktiski divu kafijas krūzīšu izdzeršanas laikā!

2. Cepure adīta uz riņķi, arī ar to pašu dubulto valdziņu, kā cimdiem. Taisnstūris, jeb cukurpaciņa.

Bumbuļi pirkti uz dullo, ieraugot sludinājumu feisbukā. Bumbuļi smuki, uz atlasa lencīti. Iepirku vairākus, dažādus. Ērti pielikt un noņemt. Cepures var adīt kaut katru gadu jaunas, un bumbuļus pārlikt no vecas cepures uz jaunu. 

Cepures stūrīšus ar tamboradatu ''izslēdzu no aprites'', lai cepure kārtīgāk pieguļ galvai (bet tā var arī nedarīt).

Un tālāk seko pielaikošanas un iepozēšanas prieki. Šīs bērns gan atšķirībā no citiem manējiem, pagaidām tāds kautrīgs uz fotografēšanos... Un vējš pūta pamatīgs! Ziemas tuvošanās ir gaisā jūtama!

 

 Sveicieni jums no Īslandes ziemeļiem. Akureyri, jeb precīzāk, mūsmājām Eyafjardarsveit piepilsētiņā!



 

A bit of Yellow

Lieldienas Islandē ir garas brīvdienas kuras pavada ar bērniem, ēd daudz šokolādes olu un atpūšas.
Mēs gan, kā parasti krāsojam oliņas un lūdzām, un priecājāmies par pastieso brīnumu - Kristus augšāmcelšanos.
Šogad olas sanāca ļoti intersantas. Bez sīpolu mizām, tās tika krāsotas ar spinātiem, karriju un sarkanām rožlapām. No sarkanām rožlapām sanāca pastelīgi rozā un pelēkas. Visas ļoti skaistas!

Neiztikšu arī bez tēmas par adījumiem.
Jau vairākas reizes adīju sev no sinepju krāsas dzijas. Šoreiz, dalos ar vēl Latvijā iesāktu projektu - apaļšalle, nabagcimdi un īsgetriņas. Turku dzija - lēts, atsperīgs un prognozējams materiāls. Sastāvā 80% vilna.
Nabagcimdiņi ir populārs aksesuārs. Mēreni aukstajā laikā tiešām silda un neierobežo ikdienas darbības - galvenokārt braukšanu pie stures un maka satura lietošanu! Mēģināju iemūžināt galarezultātu visādos variantos.

JAUKU JAUNU DARBA NEDĒĻU VISIEM!

Mani Amerikāņi

Jau veselu gadu tamborēju amerikāņu stila cepures puišiem. Visas ir arī aizlidojušas uz ASV un tur priecē un silda savus valkātājus. Beidzot, man ir tapis komplekts amerikāņu meitenei Annai, kurš jau ir aizlidojis uz Konnektikjūtu. Ups, un vēl viens pasūtījums...un atkal puisim!

Esmu cītīgi sekojusi ASV prezidenta pirmsvēlēšanu cīņām. Vairāki vakari ir pavadīti skatoties Donalda un Hilarijas debates ar tamboradatu rokās. Biju tik ļoti iedziļinājusies, ka tamborēšanas process ritēja lēnāk. Šķiet, ka uzlaboju savas angļu valodas zināšanas, ...un tad pārsteigums par vēlēšanu rezultātiem!

Veiksmi!!!

Soli pa solim

Sveikas rokdarbnieces!

Iespējams, nav aktuāls ieraksts, jo ir "nesezona", bet ņemot vērā manu aizraušanos ar rakstainiem adījumiem, piedāvāju soli pa solim iziet vienas, manuprāt, ideālas cepures anatomijai!
Pirmais, laba iznākuma nosacījums, ir plāna un kvalitatīva dzija.
Šo cepuri es adīju no smalkā (pie ''Itāļa'' pirkta) tvīda. Izmantoju 4 krāsas: sarkanvīna, fuksiju, pelēku un gaiši brūnpelēku.
Pirms ķeramies pie pašas cepures adīšanas, nepieciešams noadīt paraudziņu un izrēķināt vajadzīgu valdziņu skaitu, atkarībā no galvas apkārtmēra.
Manā gadījumā galvas apkārtmērs ir 59cm un es sāku adīt ar 126 valdziņiem.

Adīju ar nr.2 apļāadatām sviķelī, uz riņķi kādus 4 cm, tad vienu rindu kreiliski. Tad vēl 4 cm sviķelī, kāmēr dabon salocīt dubultā, saadot valdziņus kopā iekš 126.

Nākošais posms -  izvēlamies rakstu!
Lieliska, kā vienmēr ir ''200 krāsaini raksti'' grāmata!
Vislabāk skatīties tādus rakstus, kuri cepurei uz riņķi veidotu pilnu raportu.
Es noskatīju rakstu 151.lpp, kas sastāv no 18 valdziņiem un 11 kārtām.
Attiecīgi, savos 126 valdziņos varu izadīt pilnus 7 raportus!
Nomainu adatas pret nr.3.25 un noadu izvēlēto rakstu.

Laikošana ir ļoti svarīga, lai, izmēra ziņā, galarezultāts būtu nevainojams.
Brīdī, kad cepure ir uzadīta maziet vairāk kā plaukstas platumu virs auss augšējā punkta, sāku vienmērīgu raukšanu sešās vietās.
Pāreju uz zeķu adatām. 126:6= 21, tātad, izadu 19 valdziņus, bet 20. un 21. saadu kopā.
Lai nesajūk, raukšanas punktus var iezīmēt ar valdziņu marķieriem.
Tos valdziņus, kuri paliek pāri, nobeigumā savelku ar adāmo dzijas pavedienu nelielā pušķītī.

Ja patīk, var uztaisīt pomponu. Uz lielām galvām man vairāk patīk maza diametra pomponi. Izskatās stilīgi. Ja pomponam apakšā piešuj spiedpogu, tad pirms mazgāšanas to ir ērti nospraust nost.

Ievelku diegu galus un izmazgāju savu gatavu izstrādājumu matu šampūnā.
Zināms, ka tvīda dzija pēc mazgāšanas ''uzbriest'' un paliek daudz mīkstāka. Šo īpatnību ņēmu vērā jau uzsākot adīt, tāpēc izvēlējos mazliet lielāka diametra adatas, nekā vajadzētu. Ja tvīdu uzada pārāk cieši, tad pēc mazgāšanas adījums ir pārāk blīvs un ''neelpojošs''. Nez, vai zemāk redzamās bildēs var redzēt atšķirību???

Un...visbeidzot, patīkams maģiskais brīdis, kad gatavu cepurīti uzliekam galvā!

Bet tagad, steigsimies izbaudīt vasaras priekus, kaut arī šogad latvijas vasara nav īpaši dāsna ar sauli un karstu laiku! :-)))