Godātie kolēģi!
Latvijas Ārstu biedrība no sirds jums saka paldies par kopā paveikto, uzticību un izturību šajā pārmaiņu laikā!
Noslēdzot 2021. gadu, esam apkopojuši mūsu lielākos darbus:
Aicinām pagarināt biedra statusu un aktīvi līdzdarboties Latvijas veselības aprūpes pilnveidē!
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka Latvijas politiķu attieksme pret veselības aprūpes nozari ir bezatbildīga, tāpēc cilvēkresursu trūkums medicīnā ir sasniedzis katastrofālu līmeni. Organizācijas uzstāj, ka politiķiem ir jārod papildu finanšu līdzekļi veselības aprūpes prioritātēm. Pretējā gadījumā finansējums veselības aprūpei 2022. līdz 2024. gadam joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.
“Slims cilvēks – slima valsts! Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt, ja vien valstij būtu ilgtermiņa plāns veselības nozares attīstībai un politiķiem drosme pārskatīt valsts budžeta tēriņu lietderību,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Organizācijas vērš uzmanību, ka valdības sagatavotais valsts budžeta finansējuma piedāvājums neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei. Plānots, ka 2024. gadā tas joprojām būs tikai 3,9% no IKP. Šāds finansējuma apjoms ne tikai neļaus ieviest jauno atalgojuma modeli, tas nedos iespēju būtiski uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.
“Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus. Kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi – 2505 un 2512 eiro. Vēl dramatiskāka ir atšķirība ar Ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā tērē 5748 eiro,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Katru gadu Latvija zaudē 200 ārstu, kas dodas prom no Latvijas. Savukārt situācija ar ārstu palīgiem, māsām un māsu palīgiem, kas ir vieni no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem, ir pavisam dramatiska.
“Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt “sarkanajā grāmatā”, jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco – ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums – 54 gadi, bet māsu vidējais vecums – 48 gadi,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.
Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Salīdzinājumam – Igaunijā ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Savukārt atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, ber Norvēģijā – 17,2 māsas.
Turpmāk ģimenes ārsti par Slimību kontroles profilakses centra (SPKC) noteiktā Covid-19 kontaktpersonas statusa piešķiršanu paziņojumu saņems E-veselības portāla sadaļā “Pastkastīte”. Informācija būs pieejama gan ģimenes ārstam, gan pacientam. Statusa piešķiršana var ilgt līdz piecām darba dienām. Informāciju Nacionālais veselības dienests (NVD) E-veselībā ievietos reizi dienā pēc datu saņemšanas no SPKC, kas tos iegūst, veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu.
Informāciju par kontaktpersonām SPKC saņem, veicot inficēto personu aptauju, sadarbojoties ar ārstniecības iestādēm, darba devējiem, izglītības iestādēm, kur ir reģistrēts Covid-19 gadījums. Tā, piemēram, ja darba kolektīvā tiek konstatēts darbinieks ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, darba devējs, atbilstoši SPKC rekomendācijām, apzin kontaktpersonas un šo informāciju nodod tālāk SPKC epidemiologiem, kuri to apkopo un nodod NVD. Savukārt NVD nodrošina informācijas tālāku apriti E-veselības portālā – tiek vienlaikus nosūtīta vēstule iedzīvotājam un ģimenes ārstam, kurš uzsāk kontaktpersonas medicīnisko novērošanu. Tāpat kontaktpersonas statusu var noteikt arī ģimenes ārsts savā praksē reģistrētām personām, piemēram, gadījumos, ja pacientam ir konstatēta inficēšanās ar Covid-19 un ar viņu kopā dzīvo vēl vairākas citas pie konkrētā ģimenes ārsta reģistrētas personas.
Lai aplūkotu saņemto paziņojumu par Covid-19 kontaktpersonas statusa piešķiršanu, interneta pārlūkprogrammā jāatver www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā paziņojums būs apskatāms izvēlnē “Pastkastīte”, izvēloties ziņojuma grupu. Gadījumā, ja nav iespējas pieslēgties E-veselības portālam vai, ja iedzīvotājs zina, ka ir kontaktpersona, bet informācija nav saņemta 5 darba dienu laikā, tad aicinām sazināties ar savu ģimenes ārstu. Ja personai nav ģimenes ārsta var zvanīt uz NVD bezmaksas klientu apkalpošanas tālruni: 80001234 (darba laiks: no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00.).
Uzziņai:
Kontaktpersona ir persona, kura bijusi pakļauta inficēšanās riskam, nonākot tuvā kontaktā ar personu, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija. Kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu dzīvesvietā organizē kontaktpersonas ģimenes ārsts attālināti.
Noteikumi, kas kontaktpersonai jāievēro mājas karantīnas (medicīniskās novērošanas) laikā pieejami SPKC mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe
Nacionālais veselības dienests
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) vērš uzmanību, ka topošais Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021. – 2027. neatbilst Latvijas valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Plānotais finansējums, kā arī investīcijas infrastruktūrā un iekārtās neveicinās mūsdienīgas veselības aprūpes sistēmas izveidi. Situāciju ir iespējams mainīt nākamajā periodā paredzot OECD standartiem atbilstošu valsts finansējumu veselības aprūpes pieejamības un valsts apmaksātas ārstēšanas nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt pieejamību veselības aprūpei visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības attīstībā. Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē. Mūsu valstī katru gadu nepamatoti dzīvību zaudē aptuveni 7000 cilvēku, no tiem 123 cilvēki ir jaunāki par 18 gadiem. Tie ir 18 cilvēku katru dienu!
“Slims cilvēks ir slima valsts! Latvija ir iestigusi apburtajā aplī, kurā katru dienu tiek maksāts ar cilvēku dzīvību. Ilgstoša slimība un neatbilstoša ārstēšana noved pie darba nespējas un invaliditātes uz mūžu, kas nozīmē slogu valsts budžetam, reizē arī sociālo atstumtību un nabadzību. Ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām var paļauties tikai uz sabiedrības atbalstu un ziedojumiem, tikmēr vecāki izdeg un zaudē savas profesionālās karjeras. Bet seniori mūsu valstī vienkārši ir nolemti nāvei vientulībā un bezcerībā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Saskaņā ar 2018. gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija – 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija – 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Grūti salīdzināt ar Eiropas attīstītajām valstīm, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā 17,2 māsas.
“Saskaņā ar mūsu aplēsēm Latvija trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu. Pašlaik ir nozares, kurās nav kas strādā, piemēram, Latvijā ir pieejams tikai viens valsts apmaksāts embriologs, trūkst patologu, laboratorijas ārstu, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un citu speciālistu. Un nav nekāda pamata cerēt, ka tuvākajā laikā varēsim šo situāciju būtiski mainīt. Maldīgs ir priekštats, ka piespiežot jaunos speciālistus doties uz reģioniem problēma tiks atrisināta. Tas jau šobrīd rada situāciju, ka daudzi jaunie ārsti izvēlās savu karjeru veidot citur. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kur eksistē piespiedu rezidentūras atstrāde. Tā vietā ir jādomā par stimulējošiem darba apstākļiem, atalgojumu un jauno ārstu karjeras izaugsmi,” norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Latvijā publiskais finansējums ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti liels tiešmaksājumu apjoms (out-of-pocket payments), tas ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropā. Viena iedzīvotāja veselības aprūpei Latvijas valsts šogad ir atvēlējusi 636.80 eiro. Vidēji OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 un Vācijā 5200 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Veselības aprūpe visur maksā līdzīgi – zāles, reaģenti analīzēm, iekārtas utt. Tas nozīmē, ka ar esošajiem līdzekļiem varam mazāk piedāvāt mūsu iedzīvotājiem, kas nokļuvuši pacienta lomā.
LMa viceprezidente Ilze Ortveina:”Tiesības uz veselību ir cilvēka pamattiesības! Ikviena valsts, arī Latvija, ir apņēmusies tās garantēt visiem saviem iedzīvotājiem. Investīcijas veselības aprūpē ir investīcijas valsts ekonomikas attīstībā, jo vairāk veselu un darbspējīgu cilvēku, jo straujāka valsts ekonomiskā izaugsme.”