Frīzi

Friezen

Visi iedzīvotāji
~ 530 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Frīzlande, Lejassaksija, Šlēsviga-Holšteina
Valodas
frīzu valoda
Reliģijas
protestantisms
Radnieciskas etniskas grupas
flāmi, holandieši, vācieši, angļi

Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē). Pieder pie Lielās eiropeīdās rases Atlantijas-Baltijas tipa. Runā holandiešu valodai radniecīgajās frīziskajās valodās, kas pieder pie indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara. Rakstības pamatā latīņu alfabēts.

Mūsu ēras pirmajos gadsimtos ģermāņu ciltis frīzi dzīvoja visā D un DA Ziemeļjūras piekrastē, apdzīvoja arī plašus apgabalus līdz pat Zēlandei DR.

Frīzu vēsturiskās apdzīvotās vietas un apgabali, kuros runā frīzu valodā

Iespējams ka etnonīma frīzi (fry 'brīvs') etimoloģija radās laikā, kad notika sīva frīzu pretestība romiešu centieniem iekarot šīs zemes (rom. avotos — Friisi, Frisones vai Frisiones). Pirmatnējā frīzu etniskā teritorija viduslaikos sadalījās atsevišķos apgabalos. 11.-13. gadsimtā rietumu apgabali (ieskaitot t.s. Rietumfrīzlandi) tika iekļauti Holandes grāfistē. Vidus Frīzlande faktiski līdz 16. gadsimta sākumam saglabāja savu neatkarību, līdz 16. gadsimtā tika iekļauta Nīderlandes sastāvā. Mūsdienu Nīderlandē Frīzlandes apgabals saglabā kultūras autonomiju. Austrumfrīzlande ietilpa dažādu vācu valstiņu teritorijās, līdz 18. gadsimtā tās tika iekļautas Prūsijas Karalistē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīzi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)