Bosnijas karš
| Bosnijas karš | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Dienvidslāvijas kariem | ||||||||
Degoša Bosnijas un Hercegovinas parlamenta ēka pēc artilērijas apšaudes, Sarajeva, 1992. maijs; Ratko Mladičs kopā ar Serbu Republikas kareivjiem; norvēģu ANO kareivis Sarajevas lidostā. | ||||||||
| ||||||||
| Karotāji | ||||||||
|
Līdz 1992. gada oktobrim: |
Līdz 1992. gada maijam: | |||||||
|
1992.–1994. gada oktobris: |
1992.–1994. gada oktobris: |
1992.–1994. gada maijs: | ||||||
|
1994–95: Atbalsts: |
1994–95: Atbalsts: | |||||||
| Komandieri un līderi | ||||||||
|
|
|
| ||||||
| Spēks | ||||||||
|
275000 karavīri 110000 rezervisti 40 tanki 30 BTR[1] |
45000–50000 Herceg-Bosnijas karavīri[2] 15 000 Horvātijas karavīri[3] 75 tanki 50 BTR 200 artilērijas vienības |
80000 Serbu Republikas karavīri 4000–5000 Rietumbosnijas karavīri[4] 300 tanki 700 BTR 800 artilērijas vienības | ||||||
| Zaudējumi | ||||||||
|
Nogalināti: 30521 karavīrs31583 civilie[5][6] |
Nogalināti: 6000 karavīri2484 civilie[5][6] |
Nogalināti: 21173 karavīri4179 civilie[5][6] | ||||||
| papildus 5100 nogalinātie, kuru etniskā piederība un statuss nav norādīti[7] | ||||||||
| Dienvidslāvijas kari (1991—2001) |
|---|
Kapracis Sarajevas kapsētā |
|
Bosnijas karš bija starptautisks bruņots konflikts, kas notika Bosnijā un Hercegovinā no 1992. gada 1. marta līdz 1995. gada 14. decembrim. Galvenās karojošās puses bija Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātija, horvātu un serbu valstiskie veidojumi Bosnijā, Serbu Republika un Dienvidslāvijas Federatīvā Republika.
Karu var iedalīt divos posmos. Līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties divās frontēs — ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, un Hercegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1994. gada 23. februārī tika noslēgts pamiers ar horvātiem un 18. martā izveidota Bosnijas un Hercegovinas Federācija, kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas. Bosnieši un horvāti varēja apvienot spēkus cīņai ar serbiem. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sabrina P. Ramet. «Central and Southeast European Politics since 1989». Cambridge University Press, 2010. gada 18. febr.. – caur Google Books.
- ↑ https://web.archive.org/web/20131014203647/http://www.foia.cia.gov/sites/default/files/document_conversions/1817859/1993-07-01b.pdf
- ↑ Kledja Mulaj. «Politics of Ethnic Cleansing: Nation-state Building and Provision of In/security in Twentieth-century Balkans». Lexington Books, 2008. gada 31. aug.. – caur Google Books.
- ↑ Sabrina P. Ramet. «The Three Yugoslavias: State-Building and Legitimation, 1918-2005». Indiana University Press, 2006. gada 6. jūn.. – caur Google Books.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Charles W. Ingrao, Thomas Allan Emmert. «Confronting the Yugoslav Controversies: A Scholars' Initiative». Purdue University Press, 2013. gada 31. aug.. – caur Google Books.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Spolna i nacionalna struktura žrtava i ljudski gubitci vojnih formacija (1991-1996)». www.prometej.ba.
- ↑ «After years of toil, book names Bosnian war dead | Reuters». archive.ph. 2013. gada 21. jūl. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 31. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |