Berlīnes metro
| Berlīnes metro (U-Bahn) | |
|---|---|
| Pamatinformācija | |
| Valsts | |
| Pilsēta | Berlīne |
| Atklāts | 1902. gada 15. janvārī |
| Tehniskā informācija | |
| Kopējais garums | 155,4 km[1] |
| Līniju skaits | 9[1] |
| Staciju skaits | 175[1] |
| Pasažieri dienā | 1,515,342 (vidējais ikdienā, 2017)[2] |
| Pasažieri gadā | 553,1 miljons (2017)[2] |
| Papildinformācija | |
| Mājas lapa | BVG |
Berlīnes metro jeb U-Bahn (saīsinājums no vācu: Untergrundbahn — 'pazemes dzelzceļš') ir metro sistēma Berlīnē, Vācijas galvaspilsētā, un liela daļa no pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas. Kopā ar S-Bahn, piepilsētas vilcienu līniju un tramvaju tīklu, kas galvenokārt darbojas pilsētas austrumu daļās, tas kalpo kā galvenais sabiedrības pārvietošanās veids galvaspilsētā.
Metro atklāja 1902. gadā un tajā ir 175 stacijas,[1] kas izvietotas deviņās līnijās, un kopējais sliežu ceļa garums ir 155,4 km,[3] no kuriem aptuveni 80% atrodas pazemē.[4] Vilcieni kursē ik pēc divām līdz piecām minūtēm pīķa stundās, ik pēc piecām minūtēm pārējā dienā un ik pēc desmit minūtēm vakarā. Gada laikā metro vilcieni nobrauc 132 miljonus km un pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru. 2017. gadā ar U-Bahn brauca 553,1 miljons pasažieru.[2] Visu sistēmu uztur un ekspluatē Berliner Verkehrsbetriebe (BVG).
U-Bahn, kas paredzēts, lai atvieglotu satiksmi, kas ieplūst Berlīnes centrā un izbrauc no tā, strauji paplašinājās, līdz pilsētu sadalīja Austrumberlīnē un Rietumberlīnē Otrā pasaules kara beigās. Lai gan sākotnēji sistēma palika atvērta abu pušu iedzīvotājiem, Berlīnes mūra celtniecība un tai sekojošie Austrumvācijas noteiktie ierobežojumi ierobežoja ceļošanu pāri robežai. Austrumberlīnes metro līnijas no Rietumberlīnes atcēla, izņemot divas Rietumberlīnes līnijas, kas šķērsoja Austrumberlīni (U6 un U8). Šie maršruti drīkstēja šķērsot Austrumberlīni, neapstājoties nevienā no stacijām, kuras bija slēgtas. Stacija Friedrichstraße bija izņēmums, jo to izmantoja kā pārsēšanās punktu starp U6 un Rietumberlīnes S-Bahn vilcienu sistēmu, kā arī robežšķērsošanas vietu Austrumberlīnē. Metro pilnībā atvēra pēc Berlīnes mūra krišanas un Vācijas atkalapvienošanās.
Berlīnes metro ir plašākais metro tīkls Vācijā. 2006. gadā braucieni ar metro bija līdzvērtīgi 122,2 miljoniem km ar automašīnu.[5]
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Vilciens A-I, pirmie vilcieni, ko izmantoja Berlīnes metro
-
HK tipa U-Bahn vilciens (kopš 2005. gada)
-
Jaunākais Berlīnes metro vilciena modelis Icke (kopš 2015. gada)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «The Berlin underground – The largest underground system in Germany». BVG.de. Berliner Verkehrsbetriebe (BVG). Skatīts: 2013-09-22.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Zahlenspiegel 2017 1. Auflage» (vācu). Berliner Verkehrsbetriebe (BVG). 2017. gada 31. decembris. Skatīts: 2018-03-08.
- ↑ BVG-Zahlenspiegel-2021
- ↑ Marcus Schomacker. «Berlins U-Bahn-Strecken und Bahnhöfe» (vācu). berliner-untergrundbahn.de, 2007-03-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-08. Skatīts: 2007-09-18.
- ↑ «Geschäftsbericht 2006 der BVG» (vācu). Berliner Verkehrsbetriebe (BVG). 2007. gada 24. maijs. Skatīts: 2007-09-06.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Berlīnes metro karte pakalpojumā Google Maps ar ģeogrāfisko atrašanās vietu
- Oficiālā tīmekļa vietne
- VSWB — neizmantotās sliedes un joslas Berlīnē
- Fototūre pa U-Bahn stacijām, ieskaitot arhitektūras stilu karti
- Berlīnes metro bildes
- Berlīnes metro trases karte
- Berlīnes metro karte
- Berlīnes metro attēlos Arhivēts 2022. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
| Šis ar dzelzceļu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |