Bretoņi
|
| |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 6–8 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Valodas | |
| franču, bretoņu, gallu | |
| Reliģijas | |
| katoļticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| ķelti: kornieši, velsieši, īri, menieši, skoti[1] | |
Bretoņi (bretoņu: Bretoned vai Vretoned) ir ķeltu tauta un Bretaņas pamatiedzīvotāji, kuru izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no Lielbritānijas dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam anglosakšu migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā, ko vēlāk pārdēvēja bretoņu vārdā — par Bretaņu.[2]
Visbiežāk izmantotā tradicionālā bretoņu saziņas valoda ir bretoņu, kurā runā Lejasbretaņā (Bretaņas rietumos). Kopš 10. gadsimta senfranču valodas ietekmē Augšbretaņā (Bretaņas austrumos) atsevišķi izdalījusies gallu valoda. Mūsdienās vairumam bretoņu dzimtā ir franču valoda.
Precīzs Bretaņā un Francijā dzīvojošo bretoņu skaits ir grūti nosakāms, jo Francijā neievāc ziņas par iedzīvotāju etnisko piederību. Bretoņu diaspora ir izveidojusies Havrā, Ildefransā, Kanādā un Gvadelupā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ed. Wade Davis and K. David Harrison. Book of Peoples of the World. National Geographic Society, 2007. 225. lpp. ISBN 978-1-4262-0238-4.
- ↑ John Koch. Celtic Culture: A Historical Encyclopedia. ABL-CIO, 2005. 275. lpp. ISBN 978-1-85109-440-0. Skatīts: 2012. gada 29. septembrī.
| Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |