Hanti
|
| |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 31 500 (2021) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Krievija | |
| Valodas | |
|
krievu valoda hantu valoda | |
| Reliģijas | |
| šamanisms, animisms, pareizticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| mansi, ungāri | |
Hanti (pašnosaukums: ханти, хантэ, хандэ, кантэк, кантах), agrāk zināmi kā ostjaki, ir somugru tauta Eirāzijas ziemeļos.[1] Kopā ar mansiem un ungāriem veido somugru atsevišķu jugru atzaru. Hanti tradicionāli apdzīvo plašu teritoriju Sibīrijas ziemeļrietumos Krievijā, Obas upes baseinā. Lielākā daļa dzīvo Jugras zemē — Hantu-mansu autonomajā apvidū (61%) un Jamalas ņencu autonomajā apvidū (31%), bet neliela daļa Tjumeņas apgabalā (2,3%) un Tomskas apgabalā (2,3%). Pašā Hantu-Mansu autonomajā apvidū hanti ir tikai 1,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita un veido nozīmīgu iedzīvotāju īpatsvaru tikai rajonos, kur nav bijusi plaša ar dabasgāzes ieguvi saistītu cittautiešu imigrācija.
Etnonīms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 20. gadsimta 30. gadiem hantus dēvēja par ostjakiem. Etnonīms cēlies vai nu no daļas hantu pašnosaukuma ас хоят — ‘Obas ļaudis’, vai no tatāru valodas уштяк — ‘barbars, mežonis’.
Hanti iedalās trijās etnogrāfiskajās grupās, kas runā trijos atšķirīgos dialektos. Pašnosaukums ziemeļu dialektā ir ханти, хантэ, dienvidu dialektā — хандэ, bet austrumu dialektā — кантэк, кантах; visi šie vārdi nozīmē ‘cilvēks’.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 16. gadsimtam hantu un mansu apdzīvota teritorija Obas un Irtišas upju baseinā bija atkarīga no Sibīrijas hanistes, vēlāk no Krievijas caristes un Krievijas Impērijas.
Pēc tam, kad Krievijas cars Ivans IV sagrāva Sibīrijas hanisti, viņš savam titulam pirms nāves 1584. gadā pievienoja arī Kondas kņaza (князь Кондинскiй) titulu.[2] Kondijas kņazu ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.
Pēdējo Kondijas valdnieku Agaju (krievu: Агай) krievi pakļāva 1594. gadā. Kondijas karavadonis (murza) Četirko 1609. gadā sāka sacelšanos, ko apspieda krievu Pelimas vaivads Isļeņevs (Петр Исленев). Pēc 1618. gada notika Kondijas iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīga šamanisma ietekme.
Krievijas PFSR laikā 1930. gadā izveidoja Ostjaku-vogulu nacionālo apvidu, ko 1940. gadā pārdēvēja par Hantu-mansu nacionālo apvidu, bet 1978. gadā — par Hantu-mansu autonomo apvidu. Kopš 2003. gada to sauc par Hantu-Mansu autonomo apvidu — Jugru.
Ostjaku apraksts 20. gadsimta sākumā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ostjaki dzīvo kā nometnieki un pārtiek no zvejas un ziemeļbriežiem. Viņu mītnes ir ādām un vai koku mizām segtas koniskas jurtas vai no krievu izbas aizgūts mītnes tips, ko ceļ no guļkokiem un apsedz ar plakanu jumtu. Raksturā ostjaki ir lēnprātīgi, darbā čakli.[3]
Valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hantu valoda pieder urāliešu valodu saimes ugru apakšgrupai. Tajā runā ap 9600 hantu — ap trešdaļu no to kopskaita; lielākā daļa sadzīvē pārgājuši uz krievu valodu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 251. lpp.
- ↑ Krievijas imperatoru tituliArhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 30 117. sleja.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hanti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
| Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|