Metroloģija
Izskats
Metroloģija (no sengrieķu μέτρον [metros] — "mērs" un λόγος [logos] — "vārds, mācība") ir zinātne par mērīšanu. Metroloģija ietver mērīšanas teorētiskos un praktiskos aspektus.
Metroloģijas definīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pamatjēdzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mērīšana ir eksperimentālu darbību un skaitļošanas operāciju kopums, ar kurām nosaka fizikāla lieluma skaitlisko vērtību, izmantojot šī lieluma mērvienību.[1]
- Fizikāls lielums — īpašība, kas kvalitatīvi ir kopēja kādai fizikālo objektu grupai, bet kvantitatīvi raksturo katru objektu atsevišķi.
- Fizikāla lieluma vērtība — fizikāla lieluma novērtējums ar skaitli šim lielumam pieņemtajās mērvienībās.
- Fizikāla lieluma patiesā vērtība — vērtība, kas pilnīgi pareizi raksturo konkrēto objektu, tā nav atkarīga no mērīšanas pieejas.
- Fizikāla lieluma reālā vērtība — vērtība, kas uzzināta mērot un tik maz atšķiras no patiesās vērtības, ka to var izmantot patiesās vērtības vietā.
- Mērījumu rezultāts — aptuvenas lielumu vērtības, kas atkarīgas no mērīšanas metodes, tehniskajiem līdzekļiem, maņu orgāniem.
- Mērījumu rezultāta kļūda — mērījumu rezultāta un patiesās vērtības starpība.
Metroloģiskie procesi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pārbaude — mērīšanas līdzekļa kļūdas noteikšana, ko veic atbilstošās valsts metroloģiskā iestāde.
- Atestācija — mērīšanas līdzekļa apsekošana un dokumenta izsniegšana par izpētītajām mērlīdzekļa īpašībām.
- Graduēšana — sakarību starp mērlīdzekļa ieejas un izejas lielumiem noteikšana, grafiku un formulu sastādīšana; šaurākā nozīmē — skalas sadalīšana iedaļās.
- Kalibrēšana — sakarības noteikšana starp mērlīdzekļa izstrādāto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai atsauces materiāla vērtībām un vērtībām, kas reproducētas no mērvienības etalona.
- Justēšana jeb regulēšana — mērlīdzekļa kļūdu novešana līdz lielumam, kas atbilst tehniskajām prasībām (bieži tiek nepareizi saukta par kalibrēšanu).
- Revīzija — mērlīdzekļa atestācijas kārtības pārbaude.
- Verificēšana — mērīšanas līdzekļa atbilstības visām prasībām apstiprināšana.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ A. Valters, A. Apinis, M. Ogriņš, A. Danebergs, Dz. Lūsis, A. Okmanis, J. Čudars. Fizika. Zvaigzne, 1992. 10. lpp. ISBN 5-405-00110-4.
- ↑ Edgars Šīrons, Jānis Rudzītis, Ivars Odītis. Vispārīgās metroloģijas pamatkurss. Rīgas Tehniskā universitāte, 2008. ISBN 978-9984-32-027-4.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metroloģija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|