Voroņežas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Kurskas un Belgorodas apgabaliem rietumos, Ļipeckas un Tambovas apgbaliem ziemeļos, Saratovas apgabalu austrumos, Volgogradas un Rostovas apgabaliem dienvidaustrumos, kā arī ar Ukrainas Luhanskas apgabalu dienvidrietumos.
Tagadējā Voroņežas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā.
1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. 1708. gadā ietilpa Pētera I izveidotajā Azovas guberņā, kuru 1725. gadā pārdēvēja par Voroņežas guberņu.
Apgabala iedzīvotāju skaits 2008. gada 1. janvārī bija 2 280 400 iedz. Tajā skaitā pilsētās - 1 436 300 iedz. (63%), bet laukos - 844 100 iedz. (37%).
Demokrātiskie rādītāji
Rādītājs |
2002. gads |
2005. gads |
2006. gads
|
Dzimuši |
19 043 |
19 417 |
19 257
|
Miruši |
45 031 |
43 639 |
41 806
|
Dabiskais pieaugums |
-25 988 |
-24 222 |
-22 549
|
Iebrauca |
33 705 |
33 903 |
32 313
|
Izbrauca |
28 962 |
30 727 |
30 951
|
Pieaugums no migrācijas |
4 743 |
3 176 |
1 362
|
Kopējais pieaugums |
-21 245 |
-21 046 |
-21 187
|
Tautība |
Iedz. skaits pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem (*Arhivēts 2012. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.)
|
Krievi |
2239,5
|
Ukraiņi |
73,7
|
Armēņi |
8,8
|
Baltkrievi |
5,0
|
Čigāni |
4,8
|
Azerbaidžāņi |
4,2
|
Tatāri |
3,5
|
Turki |
3,4
|
Vācieši |
2,0
|
Čečeni |
1,7
|
Čuvaši |
1,7
|
Gruzīni |
1,7
|
Ebreji |
1,5
|
Moldāvi |
1,4
|
Mordovieši |
1,2
|
Voroņežas apgabala pilsētu izvietojums;
treknrakstā — apgabala centrs