ARTĒRIJAS
asinsvadi, pa kuriem asinis no sirds plūst uz visiem ķermeņa orgāniem un audiem. Pa lielā asinsrites loka artērijām tek arteriālas asinis, bet pa mazā asinsrites loka artērijām - venozas asinis. Lielā asinsrites loka galvenā artērija - aorta ar zariem piegādā asinis visam ķermenim. No augšupejošās aortas iet 2 vainagartērijas uz sirdi. No aortas loka sākas rokas un galvas stumbrs (tas sazarojas par labo kopējo miegartēriju un labo zematslēgkaula artēriju), kreisā kopējā miegartērija un kreisā zematslēgkaula artērija. Kopējās miegartērijas sadaloties apgādā ar asinīm kaklu, galvu un galvas smadzenes. Zematslēgkaula artērijas apasiņo plecu joslu un galvas smadzenes, bet to turpinājumi - paduses artērijas pāriet uz rokām. No krūšu aortas atzarojas barotājas artērijas uz visiem krūšu dobuma orgāniem un ribstarpu artērijām - uz krūškurvja sienām.
No vēdera aortas uz iekšējiem orgāniem iet pāra un nepāra artērijas. Pāra artērijas iet uz virsnierēm, nierēm un dzimumdziedzeriem. Lielākā no nepāra artērijām - trijzaru stumbrs sazarojas un piegādā asinis kuņģim, divpadsmitpirkstu zarnai, liesai, aknām un aizkuņģa dziedzerim. Otra nepāra artērija - apzarņa augšējā artērija baro aizkuņģa dziedzeri, visu tievo zarnu, resno zarnu līdz tās lejupejošajai daļai. Trešā nepāra artērija - apzarņa apakšējā artērija apgādā ar asinīm lejupejošo resno zarnu, S veida zarnu un taisno zarnu.
Uz vēdera dobuma sienām no vēdera aortas iet jostas artērija. Aortas gala zari - iegurņa kopējās artērijas sadalās par iegurņa iekšējām un ārējām artērijām. Iegurņa iekšējās artērijas apgādā ar asinīm iegurņa joslu un iekšējos orgānus mazajā iegurnī, bet ārējās artērijas apgādā ar asinīm kājas. Artērijas sienai ir iekšējā, vidējā un ārējā kārta. Artērijas iekšējā virsma ir pilnīgi gluda, to klāj endotēlijs - plakanas, citcitai cieši pieguļošas šūnas, kas ļauj asinīm netraucēti plūst pa asinsvadu. Aiz endotēlija atrodas plāns saistaudu slānis un iekšējā elastīgā membrāna, ar ko beidzas sienas iekšējā kārta.
Pēc vidējās kārtas uzbūves artērijas iedala elastīgā tipa un muskuļtipa artērijās. Elastīgā tipa artērijas ir ķermeņa lielākās artērijas - aorta un tās galvenie zari. To sienas vidējo kārtu veido citcitā ievietoti elastīgo audu cilindri, starp kuriem atrodas gludā muskulatūra un elastīgās šķiedras. Elastīgā tipa artērijas ir ļoti izturīgas, elastīgas; tās samazina un izlīdzina grūdienus, ar kādiem asinis atsevišķās porcijās tiek izsviestas no sirds aortā. Muskuļtipa artēriju sienas vidējo kārtu veido gludās muskuļšūnas, tāpēc tās nav tik elastīgas un asinis plūst daudz vienmērīgāk. Starp artērijas sienas vidējo un ārējo kārtu atrodas ārējā elastīgā membrāna. Artērijas ārējā kārta sastāv no saistaudiem, kuros daudz nervu un asinsvadu, kas baro arī pašu artērijas sienu. Paplašinoties un sašaurinoties artērijas regulē asins pieplūdi orgāniem; tā palielinās orgāna darbības laikā, bet samazinās miera stāvoklī. 2 att.