DEGUNA DOBUMS
elpošanas ceļu sākumdaļa. Tā skeletu veido galvaskausa sejasdaļas kauli un deguna skrimšļi. No galvaskausa dobuma to atdala sietiņplātnīte ar daudzām sīkām atverītēm, pa kurām iet ožas nervu šķiedras. Robežu ar mutes dobumu veido aukslējas. Deguna starpsiena sadala deguna dobumu labajā un kreisajā pusē, bet 3 gliemežnīcas, kas nokarājas uz leju no sānsienām, palīdz norobežot deguna dobuma augšējās, vidējās un apakšējās ejas. Starp deguna dobuma starpsienu un gliemežnīcu virsmām ir deguna kopējās ejas, bet aiz gliemežnīcu mugurējiem galiem - deguna un rīkles ejas. Deguna dobuma vidējās ejās beidzas pieres kaula un augšžokļa dobumu atveres, bet apakšējās - kanāli, pa kuriem asaras no acu iekšējiem kaktiņiem nokļūst deguna dobumā.
Deguna un rīkles ejās atveras spārnkaula dobums. Visus dobumus, kas savienoti ar deguna dobumu, sauc par deguna blakusdobumiem. Tie palielina deguna dobuma tilpumu, bet uz tiem var pāriet arī deguna dobumā iekļuvusi infekcija. Deguna dobuma iekšējo virsmu klāj gļotāda, kurā daudz gļotu dziedzeru. Tā augšējās, t.s. ožas daļas gļotādā ir īpašas receptoriskās šūnas ar ožas receptoriem smaržu uztveršanai. Apakšējā, t.s. elpošanas daļā gļotādu sedz skropstiņepitēlijs, tā skropstiņas, strauji noliecoties deguna izejas atveru virzienā un pēc tam lēni iztaisnojoties, aiztur un izvada no deguna dobuma ar gaisu iekļuvušos putekļus u.c. sīkas daļiņas. Deguna dobuma apakšdaļā zem epitēlija atrodas biezs vēnu pinums, kas sasilda deguna dobuma virsmu, tāpēc ieelpotais gaiss, ejot cauri deguna dobuma ejām, ātri sasilst gandrīz līdz ķermeņa t°. Vienlaikus tas attīrās no putekļiem. Cauri plūstošā gaisa sastāvu kontrolē arī ožas nervu receptori, un tas ietekmē elpošanas dziļumu un elpošanas kustību spēku. Att. 116. lpp.