Pašā katla dibenā - Aizvīķu parks

Rudens, manuprāt, ir visbrīnišķīgākais laiks Latvijas iepazīšanai. Pat, ja līst, un jo sevišķi tad, ja līst. Kā mēdz teikt: "Nav sliktu laikapstākļu, tikai nepiemērots apģērbs." Tik īpaša smarža un dūmaka gaisā ir tikai šajā gadalaikā.  Dzejnieks it kā visu jau pateicis, varu tikai piebalsot - visskaistākā un mīļākā tik un tā, taču rudenī jo īpaši. :)

Viena no tādām rudenī skatāmām vietām, atrodama Kurzemes pašā malā, pie Lietuvas robežas. Ja sanāk būt Vaiņodes vai Priekules tuvumā, turklāt kopā ar bērniem, noteikti iesaku apmeklēt Aizvīķu parku. Brīnišķīgi darbojusies pati mamma daba un iedvesmojies arī mežkopis - koktēlnieks Egons Ķeružis, radot dažādus pasaku un teiksmu tēlus. Vairāk par parka vēsturi varat izlasīt šajā mammadaba izdevumā: Mammadaba Skupltūru dārzos.

Labākā vieta aktīviem bērniem - Skypark!

Šajā vasarā esam atklājuši vairākas vietas, kur mums visiem patīk. Tā kā ģimenē esam seši, katrs ar savām interesēm un vēlmēm, tad tas nemaz nav tik vienkārši - "tā, lai visiem patīk". Viena no šīm super vietām - Skypark! Batutu parks Rīgā, Grostonas ielā 1, netālu no Olimpiskā sporta centra. Bija, ko darīt gan 2gadniekam, gan 9gadniekam un visiem vecumiem pa vidu, kārtīgi izlēkājās arī mana mazā māsa, kurai 14 gadu (un garumā drusku lielāka par mani.. :D). 

Klusums. Pirms, pēc vai vidū

Šī vasara sākās ar pārsteigumu. Turpinājās ar vienu nedēļu gultas režīmā. Un pārējo... pat nepamanīju! Tik skatos - augusts jau teju vidū! Jāsāk gatavoties jaunajam skolas gadam. Un man to gribās! Gribās skaisto rudeni, gribās mierīgākus rītus, kamēr bērni savās nodarbēs, gribās visu to skaisto, ko piedāvā rudens. Lai gan - arī vasara ir skaista. Man tikpat ļoti patīk viss, ko piedāvā vasara: agri rīti un siltas dienas, peldēšanās, laistīšanās un laiskošanās. Laiskošanos šovasar esam izbaudījuši uz pilnu klapi! Šīs vasaras pati labākā sajūta - mierīgi būt, baudīt rīta kafiju šūpuļkrēslā dārzā un skatīties, kā bērni priecājas. Nekur nav jāsteidzas, nekas nav jādara... Perfekti. :)

Taču blogā tikmēr klusums. Vasaras klusēšana. Nevaru saprast - pirms vētras, pēc vētras, vai varbūt epicentrā? Tomēr nebūt nav tā, ka neko nedarām. Ja paskatos kalendārā, grūti atrast brīvu dienu, lai satiktos ar draugiem, vienkārši tā. Visas vasaras nedēļas nogales tika aizplānotas jau aprīlī. :D Arī padarīto darbiņu saraksts nav īss. Piemēram, nupat iznācis žurnāla 36,6 tematiskais pielikums "Bērna attīstības ceļvedis", kurā starp citiem interesantiem rakstiem arī es stāstu par bērniem, grāmatām un lasīšanas veicināšanu. Esam pabijuši vairākās nometnēs - gan ģimeņu, gan bērnu, gan kā dalībnieki, gan kā vadītāji. Vasaras noskaņu veidojušas vairākas lieliskas grāmatas, par kurām noteikti drīzumā pastāstīšu arī jums. Un tagad... esmu gatava rudenim. Lai nāk un ir. :) Jauni piedzīvojumi, jauni izaicinājumi, jauna pieredze.

Pēc skaistā rudens, atkal būs skaista ziema. Ar sniegu (cerams! :)), Adventi, Adventes kalendāru (jau pagājšnedēļ pieķēru sevi domās to plānojam!!), Ziemsvētkiem un piparkūkām, ar vislielāko dāvanu... un tad no jauna pavasaris. Un tā uz riņķi. Ja par to padomā, cik skaisti un īpaši iekārtota pasaule! Cik skaists ir katrs gadalaiks! Cik lieliski, ka tik spilgti varam piedzīvot katru no tiem! Man tiešām patīk katra sezona un patīk tas īpašais, ko tās sniedz. 

Kā pagājusi jūsu vasara? Varbūt pats labākais vēl tikai priekšā? 

 

Mud kitchen jeb pašiem sava dubļu virtuve

Viena maza ideja jau atkal vīra čaklo roku realizēta. Tas šķiet tik forši - āra virtuve. Ar īstu izlietni un krānu, pa kuru tek ūdens. Ar kastroļiem un pannām. Ar āķīšiem - kur sakabināt visu ko. Dubļu kūkas un akmeņu zupas, un pieneņu salāti un ābolīšu kafija. Ak, cik gardi! :D Ir ko darīt visiem - pavisam maziem un lieliem maziem, un vienkārši lieliem. 

Uztaisīšana gan prasa mazliet iemaņu koka darbos, kā arī dažas paletes no tuvējā veikala ārā mešanai noliktām, čupiņa naglu, pāris stundu darba.. Gatavs! 

Nāciet ciemos spēlēties!

Ja nepieciešams mazliet iedvesmas savas dubļu virtuves taisīšanai, pameklējiet te:

Dubļu virtuves Pinterest

Garlaikošanās

Viena no mūsu vasaras obligātajām pieturvietām - Bernāti. Jo īpaši esam iemīļojuši viesu māju Sklandas. Dodamies turp ik gadus, nu jau vairāk kā 10 gadus. Tāds svaigums gaisā... jūras šalkoņa... smarža... baltās smiltis pludmalē... Tā nav nekur citur. :D Pat gaisma tur cita!

Protams, bērniem ne vienmēr pietiek ar jūras smaržu, un mierīgi pagulēt vai pasēdēt un palasīt nav mazu puišu gaumē. Tā nu katrreiz jāatrod vēl kas interesants ko padarīt/apskatīt tuvējā apkārtnē. Šoreiz tā bija Latvijas augstākā kāpa - Pūsēnu kalns. Gluži neplānoti, bet ļoti veiksmīgi sanāca kontekstā ar Dabas skolas nodarbību par piekrasti, kurā pētījām augus, kukaiņus, dzīvniekus, gaisu, kāpas un visu citu piekrastē esošo. Te nu arī dzīvē apskatījām, kā izskatās melnā kāpa (pat nezināju, ka kāpas tiek kaut kā iedalītas, tagad zinu - ir baltās, pelēkās, brūnās un melnās ;)), kas nemaz arī neatrodas tik tuvu jūrai. Jā, no Pūsēnu kalna šobrīd jūra nav pat saskatāma. Agrāk gan zvejnieku sievas esot kāpušas tajā skatīties, vai vīri netuvojas krastam. Tā runā.. 

Pūsēnu kalns paceļas 37 m virs jūras līmeņa. Augšup jākāpj pa trepītēm. Lejā var nonākt vienkārši pa taku. 

  

Bet pārējā laikā - pilnīgs "slow parenting". Garlaikošanās uz pilnu klapi.