Pašā katla dibenā - Aizvīķu parks

Rudens, manuprāt, ir visbrīnišķīgākais laiks Latvijas iepazīšanai. Pat, ja līst, un jo sevišķi tad, ja līst. Kā mēdz teikt: "Nav sliktu laikapstākļu, tikai nepiemērots apģērbs." Tik īpaša smarža un dūmaka gaisā ir tikai šajā gadalaikā.  Dzejnieks it kā visu jau pateicis, varu tikai piebalsot - visskaistākā un mīļākā tik un tā, taču rudenī jo īpaši. :)

Viena no tādām rudenī skatāmām vietām, atrodama Kurzemes pašā malā, pie Lietuvas robežas. Ja sanāk būt Vaiņodes vai Priekules tuvumā, turklāt kopā ar bērniem, noteikti iesaku apmeklēt Aizvīķu parku. Brīnišķīgi darbojusies pati mamma daba un iedvesmojies arī mežkopis - koktēlnieks Egons Ķeružis, radot dažādus pasaku un teiksmu tēlus. Vairāk par parka vēsturi varat izlasīt šajā mammadaba izdevumā: Mammadaba Skupltūru dārzos.

Labākā vieta aktīviem bērniem - Skypark!

Šajā vasarā esam atklājuši vairākas vietas, kur mums visiem patīk. Tā kā ģimenē esam seši, katrs ar savām interesēm un vēlmēm, tad tas nemaz nav tik vienkārši - "tā, lai visiem patīk". Viena no šīm super vietām - Skypark! Batutu parks Rīgā, Grostonas ielā 1, netālu no Olimpiskā sporta centra. Bija, ko darīt gan 2gadniekam, gan 9gadniekam un visiem vecumiem pa vidu, kārtīgi izlēkājās arī mana mazā māsa, kurai 14 gadu (un garumā drusku lielāka par mani.. :D). 

Gadatirgus

Katrā kārtīgā skolā un bērnudārzā viens no rudens gaidītākajiem notikumiem ir gadatirgus. Pirkt un pārdot kaut kādu iemeslu pēc bērniem ļoti patīk! :D Ko darīt, ja īstā diena skolā nokavēta? Gaidīt veselu gadu līdz nākamajai iespējai? Nē. Saaicināt draugus un rīkot pašiem savu gadatirgu!

Jau otro gadu mūsmājās notika bērnu pašu iniciēts, izplānots, organizēts un veidots gadatirgus. Laikus tika izsūtīts pasākuma plakāts ar visu būtisko info.

Katrs gatavojies no sirds un saskaņā ar savām spējām un iespējām. Uzsvars likts uz to, ka tiešām gan plāno, gan gatavo bērni paši. Mammas šur tur mazliet piepalīdzēt drīkst (piemēram, uzregulēt īsto temperatūru cepeškrāsnij un nomērīt 200 g cukura ;) ), taču lielākais darbs jāpaveic bērniem pašiem. 

Ābolu sulas spiešana ar opja suluspiedi

Pirms pāris nedēļām notika kā jau ik pa laikam mēdz notikt - datora cietais disks nobeidzās. Tā kā datus neglabāju mākonī, nedz arī krāju papīru čupas, pēdējo divu gadu rakstītais, darītais, bildētais aizgājis nebūtībā. Nekā nav. Tāpēc šodienai mazliet senāks stāsts. Varbūt pat tik sen piedzīvots, kā pirms trīs gadiem... Vienkārši tāpēc, ka tas bija tik īpaši. Un arī tāpēc, lai nepazustu. 

Man šķiet svarīgi gan pašai piedzīvot, gan bērniem ierādīt, kā lietas darāmas "pa īstam". Ne jau, ka modernākas ierīces to nedarītu pa īstam... Tomēr gandrīz jebko var darīt arī citādāk. Piemēram, ābolu sulas spiešana. Spiežam jau arī tagad mājās svaigu sulu - samet ābolus suluspiedē, piespiež podziņu, gatavs. Taču būt laukos, piedalīties ābolu lasīšanā un pamēģināt, kā sulu spieda opis, ir pavisam kas cits! Tie, kas esat šo piedzīvojuši, jau zināt kārtību: vispirms lasām ābolus, tad mazgājam, beram maļamajā aparātā, tad lielā maisā un visbeidzot suluspiedē iekšā. 

 

It kā jau viss tāpat, tomēr tik daudz īpašāk - ar smaržām un garšām bagāts piedzīvojums! Iesaku neatteikties, ja rodas izdevība.  

Krāsainie gadalaiki

Ziema, pavasaris, vasara, rudens... It kā vienkārši un tomēr reizēm sajūk pat pašai dabai. Kā šodien, kad it kā pavasaris, bet laukā sniegs. Lūk, vingrinājums gadalaiku apguvei - krāsaini un interesanti! 

Materiāls sastāv no:

• kontrollīnijas - 4 savā starpā savienotas krāsainas papīra loksnes (ziema -zila, pavasaris - zaļa, vasara - dzeltena, rudens - sarkana) ar attēliem katram gadalaikam un uzrakstiem;
• darba līnijas - 4 savā starpā savienotas krāsainas papīra loksnes bez nekā;
• 4 gadalaiku nosaukumu kartiņām - ziema, pavasaris, vasara, rudens;
• 4 attēliem, kas identiski uz kontrollīnijas esošajiem gadalaiku attēliem.

Vispirms ar bērniem apskatījām kopīgi kontrollīniju ar visiem attēliem un nosaukumiem, pārrunājām, kā sauc katru gadalaiku, kāds tas ir, kas seko kam un visu citu, kas šai sakarā nāca prātā. Tad viņi paši salika atbilstošos attēlus un nosaukumus uz tukšajām krāsainajām lapām. Pārsteidzoši (un joprojām katrreiz no jauna mani pārsteidz :) ), ka arī tāds mazs trīsgadnieks, kurš vēl burtiņus nepazīst, tiiiik viegli atrod īstos nosaukumus. Lai būtu pavisam droši, arī nosaukumu kartiņas uzlīmē uz attiecīgās krāsas papīra, tomēr tā, lai redzams tikai aizmugurē (krāsu kods pašpārbaudei).

Rudens lapas

Rudens kā rudens - bez krāsainām lapām nekādi. :) 

Šajā rudenī izmēģinājām veidot ar akvareļkrāsām nokrāsotu lapu nospiedumus. Rezultāts ir gana košs (pretēji meitas domātajam, ka ar akvareļkrāsām nekas nesanākšot.. :)). Paralēli darbiņam apspriedām arī lapu formas, lapu maliņas (kuras gludas, kuras robainas, kuras viļņotas u.c.), kā arī to, kāpēc nokrāsojot vienu vai otru lapas pusi veidojas atšķirīgs nospiedums. 

Bekas, bekas, baravikas... jeb Par sēnēm

Lai gan īstais sēņu laiks jau teju garām (zinātāji gan saka, līdz salnām sēnes aug, tad varbūt šonedēļ vēl ir! :) ), gribu pastāstīt, kā par sēnēm mācījāmies. 

Sākām ar izpēti - devāmies sēņot. Līdzi bija mazais sēņu noteicējs, tad nu atrastās nezināmās sēnes mēģinājām arī atpazīt.

Svarīgi, protams, iemācīties sēni pareizi nogriezt - pie kātiņa apakšas, lai neizrautu sēņotni, kā arī - ko darīt, ja gadījies nogriezt indīgu sēni. 

Atgriežoties mājās, sēnes kopā tīrījām, pētījām gan cepurītes un dažādu krāsu miziņas, gan kātiņus, gan lapiņas vai stobriņus - kas nu kurai sēnei ir, un arī gredzenus. Salasītās sēnes likām blakus sēņu kartiņām un atkārtojām, kā kuru sauc. 

Pēc visiem tīrīšanas un pētīšanas darbiem varējām baudīt pašu lasītu sēņu mērcīti! Uzreiz 3x garšīgāk! 

Sēņu kartiņām izmantoju attēlā redzamo mazo grāmatiņu "Sēņosim!", to ņēmām arī līdzi mežā - ērti ielikt kabatā. Grāmatiņā apkopotas tikai ēdamās, Latvijā augošās sēnes. Nopirku 2 tādas grāmatiņas - vienu sagriezu pa attēliem, otru atstāju kā grāmatiņu (kontrolei). Atsevišķi sagatavoju uzrakstus ar sēņu nosaukumiem (kā trīsdaļīgām kartiņām). 

Izmantojot šīs kartiņas, spēlējām Sēņu minēšanas spēli - no grāmatas nolasīju sēnes aprakstu (kādā krāsā cepurīte, kādā - kātiņš, vai ir lapiņas/stobriņi, kur aug utml.), bērni uzmanīgi klausoties centās atrast, par kuru no attēlos redzamajām sēnēm ir runa. Secinājām, ka sēnes visas ir brūnas un jābūt ļoti uzmanīgam atšķirt  sārto, zaļgano, oranžo, dzelteno no patiešām brūnā. :)

Kad īstas sēnes kārtīgi izpētītas, pārgājām pie teorētiskās daļas - sēnes uzbūves puzlīte. Puzli uztaisīju pati, no filca, ar brīvu roku izgriezu, balstoties uz jau pieminētajā grāmatiņā attēloto sēnes uzbūvi.

Un noslēgumā vēl plastilīna sēnītes. 

Paldies par jūsu komentāriem!

4 gadalaiki, 1 koks

Šoreiz jāsaka tā - projekts, par kuru vēl nav zināms, kā tas izvērsīsies... Man bija doma attēlot vienu koku četros gadalaikos, līdzīgi kā Red Ted Art blogā. Teicu bērniem - taisīsim vienu un to pašu koku, kāds tas izskatītos rudenī, ziemā, pavasarī un vasarā. Nepateicu, tieši kādu koku jātaisa. A izvēlējās egli... :D Nu vismaz Pē man par mierinājumu palika pie "tradicionālām" idejām. 

Dažādus zarus jau iepriekš pastaigu laikā bijām atraduši ("Es nemeklēju, es atrodu." ;)). Atlika vien salauzt tos vēlamā garuma gabaliņos. Pielīmējām ar karsto līmi. A gluži labi tika galā pati, Pē es tomēr vēl palīdzēju. Un tad dekorēšana - kādas izskatās lapas rudenī?

Egle - ideja un izpildījums pilnībā A izsapņots/radīts.

Lapu koks - manis "ieteikts". Aplikācijas tehnika gandrīz 3gadniekam joprojām NEinteresē (piebilde tiem no jums, kam interesē vēlamie vecumi dažādām aktivitātēm). 

Tad nu gaidu ziemu, lai redzētu kā attīstīsies egle un vai nav modusies interese par aplicēšanu! :)

Kā jūs "ienesat" gadalaikus savā ikdienā?

Paldies par jūsu komentāriem!

Spēlēsim skolu! - Starp kokiem

Šķiet, ka šajā rudenī katra ģimene ar bērniem vismaz nedaudz uzmanības veltīja kokiem. Mūsu (Sproģu un Krūmiņu) māju skolā Spēlēsim skolu!, protams, arī. Tas gan bija sen... Un šobrīd vairs nav aktuāli. Bet varbūt atkal nākošgad?.. :)

Pusi laika pavadījām svaigā gaisā. Vispirms: iesildoties aktīvam darbam varavīksnes krāsu riteņslalomtrasē.

 

Kad katrs pāris reizes trasi bija pievarējis, savācām šķēršļus (ar krāsainu ūdeni pildītas pudeles) - bērni izvilka kartiņas ar kādu konkrētu krāsu, un tad nu attiecīgās krāsas pudele bija jāatnes līdz starta vietai.

Pudeles savāktas un visi gatavi doties tālāk!

Turpinājumā devāmies pētīt Mežaparaka kokus un pie reizes savākt dažādus dabas materiālus - zīles, kastaņus,  ozolu lapas utml. Koku atpazīšanai lieti noderēja "Mamas smaids" Evelīnas sagatavotais Koku kartiņu materiāls (pieejams e-montessori). Tajā ir kartiņas ar dažādiem Latvijā augošiem kokiem un to nosaukumiem, kā arī lapas un sēklas attēliem, un attiecīgo koku lapas (zaļas, ielaminētas). Izskatās tā:

(Un sekojot senajai parunai: "Taisi ratus ziemā, ragavas - vasarā.", jāsāk gatavot. Pavasaris pienāks ātrāk nekā domājams! ;) )

Tieši Zooloģiskā dārza priekšā uzgājām pavisam netipisku ozolu, vismaz mums tā šķita. Izrādās - Sarkanais ozols. Lapas tādas "kantainākas" un zīles - mega lielas! 

Attēls no Zoo dārza mājas lapas.

Mēs gan bērniem teicām, ka tas ir Amerikāņu ozols, un sev par prieku tikko atradu, ka kaut kādā valodā to tiešām sauc Roure america. :) 

Pusceļā izrādījās, ka bērniem nu ĻOOOOOTI gribas ēst. Tieši Narvessen tuvumā apetīte kļuva vislielākā... Tad ar Evelīnas gādību katrs tika pie Kāruma sieriņa. Un atkal varējām turpināt ceļu. Bet... ne tik strauji! Izrādījās, ka tālāk mierīgi var doties tikai tie, kam apģērbā konkrēta krāsa... Kam tādas krāsas nebija, nācās būt ļoti veiklam, lai paskrietu  garām vērīgajam "sargam". 

Pēc šīs ēšanas/spēļu pauzītes turpinājām meklēt jau pazīstamus kokus un iepazīt jaunus.

Mājās atgriežoties, likām lietā iegūtās zināšanas - tapa Kokcilvēki.

Kokcilvēku ideju aizguvām no krokotak.com. Lai tādu pagatavotu, nepieciešama papīra turza un zīles, dažādas rudens ogas, zari, lapas... ko vien var iedomāties, viss der!

Papīra turzai saplacina apakšu, pārējo - savirpina (tas veido koka pamatu un stumbru). Augšdaļu un rokturus (ja tādi ir) sagriež vertikālā virzienā 1,5cm vai 2cm platās strēmelēs - tie būs zari. Arī šīs strēmeles savirpina.  

Izveidotajiem "zariem" ar skavotāju, lipekli, līmlenti vai kā citādi piestiprina īstus koku zarus un lapas. No zīlēm, ogām, ziediņiem veido acis, degunu, muti un rotājumus pēc savas gaumes un fantāzijas. (Mēs tos veidojām arī no play-dough).

Šie mums tādi rudens kokcilvēki, bet iedomājos, ka tikpat labi varētu taisīt arī ziemas variantu - bez lapām, zīlēm un ogām, toties ar vates sniegu zaros un baltiem vai ziliem ledus kristāliņiem (kādām pērlītēm varbūt) acīm, mutei un rotājumiem...

 

Un rudenīgas kailgliemežu uzkodas noslēgumā!

 Līdz nākošajam rudenim. :)

Paldies par jūsu komentāriem!

Mazais zirneklītis savu tīklu auž..

Mazs darbiņš mazām rociņām - zirnekļa tīkls.

Nepieciešams:

• kastanis ("zirneklītis");
• kādi zariņi (mums 4, bet domāju, ka var likt arī vairāk vai mazāk);
• dažādu krāsu dzija vai citi pavedieni;
• īlens.

Darba gaita:

• Kastanī ar īlenu izrubina  caurumiņus, kuros iestiprina zariņus.

• Apkārt zariem vij/tin izvēlēto dziju vai citus diegus. Apmet cilpiņu ap vienu zaru, tad ap nākamo un tā uz priekšu. Kad vēlas nākamo krāsu, vienkārši norauj esošo, piesien galā jauno diegu un turpina. 

Gatavs!

Paldies par jūsu komentāriem!