Pēriens - jā vai nē?

Pēdējā laikā diezgan daudz sabiedriskajā telpā tiek runāts par pērienu. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu tas būtībā ir aizliegts, tomēr daudziem vecākiem joprojām šķiet vienīgais efektīvais audzināšanas līdzeklis. Nu ko, arī man ir ko teikt. Šoreiz no Bībeles skatpunkta. 

 

Klusums. Pirms, pēc vai vidū

Šī vasara sākās ar pārsteigumu. Turpinājās ar vienu nedēļu gultas režīmā. Un pārējo... pat nepamanīju! Tik skatos - augusts jau teju vidū! Jāsāk gatavoties jaunajam skolas gadam. Un man to gribās! Gribās skaisto rudeni, gribās mierīgākus rītus, kamēr bērni savās nodarbēs, gribās visu to skaisto, ko piedāvā rudens. Lai gan - arī vasara ir skaista. Man tikpat ļoti patīk viss, ko piedāvā vasara: agri rīti un siltas dienas, peldēšanās, laistīšanās un laiskošanās. Laiskošanos šovasar esam izbaudījuši uz pilnu klapi! Šīs vasaras pati labākā sajūta - mierīgi būt, baudīt rīta kafiju šūpuļkrēslā dārzā un skatīties, kā bērni priecājas. Nekur nav jāsteidzas, nekas nav jādara... Perfekti. :)

Taču blogā tikmēr klusums. Vasaras klusēšana. Nevaru saprast - pirms vētras, pēc vētras, vai varbūt epicentrā? Tomēr nebūt nav tā, ka neko nedarām. Ja paskatos kalendārā, grūti atrast brīvu dienu, lai satiktos ar draugiem, vienkārši tā. Visas vasaras nedēļas nogales tika aizplānotas jau aprīlī. :D Arī padarīto darbiņu saraksts nav īss. Piemēram, nupat iznācis žurnāla 36,6 tematiskais pielikums "Bērna attīstības ceļvedis", kurā starp citiem interesantiem rakstiem arī es stāstu par bērniem, grāmatām un lasīšanas veicināšanu. Esam pabijuši vairākās nometnēs - gan ģimeņu, gan bērnu, gan kā dalībnieki, gan kā vadītāji. Vasaras noskaņu veidojušas vairākas lieliskas grāmatas, par kurām noteikti drīzumā pastāstīšu arī jums. Un tagad... esmu gatava rudenim. Lai nāk un ir. :) Jauni piedzīvojumi, jauni izaicinājumi, jauna pieredze.

Pēc skaistā rudens, atkal būs skaista ziema. Ar sniegu (cerams! :)), Adventi, Adventes kalendāru (jau pagājšnedēļ pieķēru sevi domās to plānojam!!), Ziemsvētkiem un piparkūkām, ar vislielāko dāvanu... un tad no jauna pavasaris. Un tā uz riņķi. Ja par to padomā, cik skaisti un īpaši iekārtota pasaule! Cik skaists ir katrs gadalaiks! Cik lieliski, ka tik spilgti varam piedzīvot katru no tiem! Man tiešām patīk katra sezona un patīk tas īpašais, ko tās sniedz. 

Kā pagājusi jūsu vasara? Varbūt pats labākais vēl tikai priekšā? 

 

Pārmaiņas 6 - 7 gadu vecumā

Kā jau daudziem gandrīz pirmklasnieku vecākiem, arī man šobrīd aktuāls jautājums - tiks vai netiks pieņemts likums par skolas gaitu sākšanu 6 gadu vecumā? Tik daudz dažādu argumentu un viedokļu, tomēr savs bērns mums katram īpašs. Gribas taču to labāko viņam! Kā zināt kas ir labākais? Pirms pāris nedēļām norisinājās profesionāla diskusija "Sešgadīgais bērns skolā: problēmas un risinājumi", kurā savus viedokļus izteikt bija aicināti dažādi ar izglītību un attīstību saistītu jomu speciālisti. Diskusijā secinātais gan, manuprāt, skumīgs - mūsu skolas nav piemērotas ne sešus, ne septiņus, ne astoņus, ne septiņpadsmit gadus vecajiem. Par pašu diskusiju vairāk varat izlasīt mammamuntetiem.lv publicētajā rakstā. Nolēmu papēpīt, kāds tad īsti ir šis 6 - 7 gadu vecumposms. Piedāvāju kopsavilkumu arī jums.

Foto: unsplash.com

Vecuma posms no apmēram 5 ar pus līdz 6 - 7 gadiem ir aizraujošs un satraucošs laiks bērna dzīvē. Tas tiek saukts par „pirmo pubertāti”, kas ļauj nojaust, kādu uzvedību varam sagaidīt. Šis attīstības posms ir ne tikai nākošais solis lineārā plaknē, bet drīzāk gan pilnīga transformācija citā būtnē. To varētu salīdzināt ar tauriņa izlīšanu no kūniņas. Bērns piedzīvo pārmaiņas visās jomās – fiziski, intelektuāli, sociāli, emocionāli. Mainās viņa ķermenis, apziņa un saikne ar pasauli.

Fiziski bērns aug. Viņa locekļi izstiepjas, viņš zaudē mazuļa apaļumu, veidojas izteiktas delnu locītavas, viduklis un kakls. Tas arī nozīmē, ka bērns ir izsalcis un, iespējams, piedzīvo augšanas sāpes. Kāju sāpes, locītavu sāpes un pat vēdera sāpes var būt daļa no augšanas. Mainās arī zobi – izkrīt piena zobi, aug jaunie kaula zobi. Visas šīs fiziskās pārmaiņas liek bērnam justies nekomfortabli, bērns var būt nelāgā omā vai pat ciest sāpes. Un fiziskās pārmaiņas ir tikai daļa no visām pārmaiņām šai posmā! Bērniem nepieciešama iejūtīga attieksme, līdzcietība, veselīgs, barojošs uzturs un pietiekami daudz atpūtas.

Intelektuāli bērnam atklājas pavisam jauna pasaule. Līdz šim visi viņa spēki tika novirzīti ķermeņa attīstīšanai un veidošanai. Iekšējie orgāni piedzimstot vēl nav pilnībā attīstījušies, tas notiek līdz apmēram 7 gadu vecumam. Kad tas paveikts, dzīvības spēki atbrīvojas, lai sāktu jūtu un intelekta attīstību. Bērns pēkšņi redzēs pasauli citādāk, daudz vairāk sapratīs. Viņam rodas un strauji attīstās sevis kā atsevišķa indivīda uztvere.

Šis jaunais redzējums arī izraisa jaunu robežu pārbaudīšanas vilni. Viss izskatās citādāk, tāpēc nepieciešams no jauna nospraust robežas. Tas var būt izaicinošs, tomēr būtiski svarīgs periods bērna attīstībā. Pat vismierīgākie, harmoniskākie bērni var pēkšņi sākt uzvesties haotiski. Neesiet pārsteigti sastopoties ar nepiemērotu vārdu lietošanu, necieņu, pretī runāšanu, strīdēšanos, baltiem meliem un jebko citu. Šai periodā nepieciešams būt stingram, taču bez trauksmes celšanas. Ar izpratni un mīlestību nospraustas robežas ļaus bērnam atkal atgūt līdzsvaru. Ja skolotājs ir iekšēji gatavs sastapties ar izmaiņām uzvedībā, gan bērni, gan viņu vecāki pedagoga klātbūtnē jutīsies ērtāk. Bērniem būs droša vieta, kurā izmēģināt savu vajadzību pārbaudīt robežas, skolotājs būs gatavs un spējīgs to pieņemt, un vecāki varēs būt droši, ka skolotājs tiešām saprot viņu bērnu. Koncentrējieties vairāk uz to, ko vēlaties no bērna panākt, nevis uz izaicinošo uzvedību. Palīdziet ar dažādām konkrētām norādēm bērnam rīkoties atbilstoši rīkojumiem. Jāsaprot, ka bērnam nepieciešams visu izmēģināt, lai atrastu savu ceļu. Mūsu uzdevums ir atgādināt, pa kuru ceļu doties un palīdzēt tur nonākt.

Foto: unsplash.com

Bērni šai vecumā no skolotāja prasa ko vairāk nekā tikai dažādu darbu atdarināšanu, kaut ko papildus tam. Līdz šim rotaļas bija iedvesmotas no kaut kā ārēja. Redzot kādu priekšmetu, bērns to iztēlojās par kaut ko un darbojās ar to. Tagad iedvesma rodas bērnā pašā. Viņš iztēlojas, kādu ainu grib veidot un tad piemeklē priekšmetus, ar kuriem to var izveidot. Bērns pavada vairāk laika iekārtojot iztēloto vidi, nekā ar to tiešām spēlējoties. Tā kā šī pārmaiņa nozīmē, ka viss rodas no iekšienes, būs brīži, kur bērns nespēs rast iedvesmu. Jūs izdzirdēsiet: „Man ir garlaicīgi.” Tas ir labi! Tā ir droša pazīme, ka bērns gatavs skolai. Ļaujiet bērniem pagarlaikoties un papūlēties rast iedvesmu. Ja bērns kļūst pārāk nemierīgs, aiciniet palīgā darīt kādu īstu darbu, ko vien tajā brīdī darāt, – mazgāt traukus, nomizot un sagriezt dārzeņus, izslaucīt grīdu, iznest atkritumus. Šajā vecumā bērniem nepieciešams īsts, jēgpilns darbs, lai novirzītu pāri plūstošo enerģiju.

Līdz šim bērnu vadīja griba. Pateicoties gribai, tas iemācījās staigāt un runāt, bērns bija centrēts uz darīšanu. Līdz ar 6 – 7 gadu transformāciju bērns pāriet jaunā ciklā, kas ilgs  turpmākos septiņus gadus un kur uzsvars likts uz sajūtām. Bērns kļūs daudz jūtīgāks pret citu cilvēku vārdiem un darbībām, pēkšņi pamanīs un sapratīs vairāk. Nejaušs komentārs, ko vēl pirms pāris mēnešiem viņš nebūtu pat pamanījis, tagad dziļi aizskars. Daudzi teiks: „Es nevienam nepatīku,” un „Visi pret mani ir ļauni,”. Līdzīgi pusaudžu gadiem šis ir emocionāls laiks. Bērns attīsta jūtas, empātīju un līdzjūtību un var pats būt ļoti jūtīgs. Tāpēc bērna izteikumus jāuztver ar zināmu devu kriticisma. Esiet līdzjūtīgi, taču ziniet, ka gandrīz noteikti situācija nav tik slikta, kā bērnam šķiet. Izdzīvot visas šīs dažādās jūtas var sākumā būt grūti. Nepieciešams pielikt pūles, lai iemācītos emocijas atpazīt, sašķirot un saprast, ko ar tām darīt. Šai laikā svarīgi saglabāt ritmu jeb dienas kārtību. Ritms būs lielisks palīgs un mierinājums.

Foto: unsplash.com

Šis ir arī laiks, kad attīstās seksualitāte. Bērni piedzīvo „iemīlēšanos”. Bērni ir radīti kā seksuālas būtnes. Taču viņiem nepieciešamas norādes par to, kāda uzvedība ir pieņemama. Un tām jāsakas jau šajā vecumā. Kā jau iepriekš teicu, nav nepieciešams celt trauksmi. Vien neitrāli, mīloši, stingri pastāstīt, kā pareizi uzvesties. 

Konsultējusi praktizējoša pediatre un ģimenes ārste, dr.med. Anita Oginska.

Vesela diena

Pirms kāda laika saņēmu ziņu, kurā tiku izaicināta pavadīt veselu dienu kopā ar bērniem bez ekrāniem. Jāsaka gan, ka mums tā ir visnotaļ parasta diena. Gandrīz jebkura diena. Esam ar bērniem vienojušies, ka  multenes skatāmies sestdienās un svētdienās. Protams, ik pa laikam ir vēlēšanās arī visās citās dienās paskatīties kaut ko, un ik pa laikam tā arī notiek. Ik pa laikam mājās iestājas "aizdomīgais" klusums, kas visbiežāk saistīts ar planšetes atrašanu kādā bērniem viegli pamanāmā un pieejamā vietā (nu, piemēram, skapja visaugstākajā plauktā.. ;D). Tomēr pārsvarā diezgan stingri turos pie noteikuma "Multenes skatāmies sestdienās un svētdienās".  Tā kā bērni vēl gana mazi, nekas īpaši cits saistībā ar ekrāniem nav aktuāls. Reizēm kāda gudrā spēlīte tiek uzspēlēta vai izmantojam interaktīvās grāmatas. 

Pavisam cita lieta ar mani pašu. Gudrais telefons un Facebook tā vien vilina ik pa mirklim ieskatīties, kas jauns pasaulē, kaut ko pakomentēt, kaut ko palasīt... Cēla mērķa vārdā tomēr apņemos vienu dienu telefonu izmantot tikai sarunām vai īsziņām. Un tas tiešām ir iespējams! Bez īpašas piepūles. 

Kāda tad bija šī diena, kurā pat mamma nelietoja ekrānus?

Rīts, kā liela daļa rītu - lielā māsa skolā, ar dēliem lēnām ceļamies, veļamies, ģērbjamies. Ja uz visiem tikai viena mamma, kurai turklāt no rītiem vienmēr nāk miegs, tad ģērbšanās aizņem tuvu pie stundiņas...

Par Sprīdīti

Šodien Satori manas domas par Liepājas teātra izrādi Sprīdītis. Kas patika, kas nepatika un kāds tam visam sakars. Lasi šeit. 

Paldies par Jūsu komentāriem!

Vai bērnudārzs ir vienīgais ceļš?

Par piedzīvojumiem bērnudārzā lasiet Satori. Es nesaku, ka slikti. Ir labi. Tomēr saku - ir dažādi varianti. Dzīve mums katram esot tikai savējā. 

Bērnudārzu slepenā misija.- Satori, 15.08.2014.

*   *   *  

Paldies par jūsu komentāriem!

book love

Stāsts par kādu mīlestību. Stāsts par manu pirmo mīlestību. Šoreiz sanāk, ka tas ir viens un tas pats stāsts. Lasi to Satori.lv.

Attēls: The Things We Say

Paldies par jūsu komentāriem!

Divpadsmit gadu garumā

Te nu tas ir - uz ko esam gatavi divpadsmit gadu garumā? 

.. Savu sapņu skolu meklēju pēc principa – vispirms ideālais variants, atmetot vispārpieņemtos viedokļus, un tad reālās iespējas. Manam redzējumam par ideālu alternatīvās skolas noteikti ir daudz tuvāk nekā parastās. Taču, kā jau visām lietām, arī te ir savs vājais punkts – cilvēks. Lai cik lieliska būtu ideja, metode un direktors, no tā nebūs gaidītā efekta, ja gadīsies aizspriedumains, neieinteresēts pedagogs. Tā nu skolas izvēle, plusu un mīnusu izvērtēšana joprojām paliek mūsu, vecāku rokās. .. Turpināt lasīt

Līdzība par sējēju

Jau vairākus gadus domāju, ka varētu izveidot Gavēņa kalendāru, līdzīgi kā Adventa kalendāru. Dažādas idejas esmu redzējusi internetā un šķiet, ka tas būtu labs veids kā sagatavoties Lieldienām pašiem un dot iespēju dziļāk to izdzīvot arī bērniem. Tieši tikpat gadus attopos, kad Gavēnis jau klāt un kalendāra nav. Tā arī šodien, lasu ziņās - Pelnu trešdiena, Gavēņa sākums. Vēl vakar pie sevis domāju, kad nez tas Gavēnis īsti sākas?.. Tātad atkal nokavēts.

Tāpat aktuāla vienmēr šķitusi pati Gavēņa būtība - agrāk cilvēki atteicās no gaļas lietošanas pārtikā. Vai šodien tam būtu tikpat liela nozīme? Saprotu, ka priekš manis ne. Ikdienā gaļu tikpat kā nelietoju, tad ko gan šāda atteikšanās man maksātu? Tieši neko. Zinu, ka daudzām māmiņām, gluži tāpat kā man, daudz jūtamākā būtu atteikšanās no šokolādes. Un varbūt tas tiešām ir variants. Tomēr neesmu pārliecināta, vai spētu laiku, ko pavadu ēdot šokolādi, pilnībā veltīt Dievam un garīga satura pārdomām. Tad nu esmu nonākusi līdz domai atteikties no interneta telefonā. Lūk! to es tiešām izjutīšu un katrreiz NEieskatoties telefonā, atcerēšos, kāpēc to (ne)daru. 

Bet šodien, Gavēni iesākot, manas pārdomas par rakstu vietu no Mateja evaņģēlija 13.nodaļas "Līdzība par sējēju".

Vai tu grāmatu lasi skrienot?

Ir atkal tā diena, kad interneta žurnālā Satori.lv lasāms mans raksts. Par bērniem un kustēšanos, skolu un pakauša kasīšanu. 

*    *    *

.. Atgriežoties pie manis pieminētā tvīta, kāds uz to bija atbildējis ar jautājumu: "Vai tu bērnībā Mario spēlēji un grāmatu lasīji skrienot?" Protams, grāmatu ne bērnībā, ne tagad skrienot nelasu, kājās stāvot pārpildītā vilcienā gan esmu lasījusi. Tomēr, kā apliecina zinātne, sarkasms šeit nevietā. Kustību trūkums ir nopietna problēma mūsdienu sabiedrībā. Brīdī, kad mazie cilvēki to vien vēlas, kā skraidīt un lēkāt, mēs piespiežam viņus sēdēt nekustīgi, savukārt vēlāk cīnāmies jau ar ko pilnīgi pretēju – sēdošu, mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru un ar to saistītajām veselības problēmām. .. Turpināt lasīt

*    *    *

Paldies par jūsu komentāriem! 

Kāpēc man ir labākais darbs pasaulē?

Šodien Satori.lv mans raksts par mammas būšanu un nekā nedarīšanu:

"Būt par mammu ir pats grūtākais, ko savā dzīvē esmu darījusi, bet vienlaikus arī pats skaistākais, interesantākais un vērtīgākais. .. Tāpēc nesaprotama šķiet nievīgā attieksme: "Ā, sēdi mājās…" Ja strādātu par auklīti bērnudārzā, tas būtu normāls, cienījams DARBS, bet, ja esmu mājās ar saviem bērniem – tā ir viena vienīga nekā nedarīšana." Turpināt lasīt... 

Mammu, spēlēsim, ka mēs braucam ceļojumā!

Šodien Satori.lv mans raksts par kafejnīcās, dakteros un ceļojumā braukšanas spēlēšanu. 

*   *   *

"Ir divas lietas, kuras man kā mammai sagādā vislielākās grūtības – agra celšanās no rītiem un lomu spēles. Ja pie agrās celšanās sešu gadu laikā esmu vairāk vai mazāk pieradusi, tad lomu spēles nekādi neizdodas iemīlēt. Vienīgā no tām, kas man patiešām padodas un patīk, – spēlēt "frizētavās"! Mierīgi sēžu, pat gandrīz aizmiegu, ļaujoties bērnumaigajām rociņām. To varētu spēlēt stundām! Diemžēl bērniem ātri apnīk. Toties spēlēt "dakteros", "kafejnīcās", "ceļojumos" un pēdējā laikā arī "došanos pastaigā ar mazulīti ratiņos" neapnīk. Tomēr tā ir viena no lietām, kuru bērniem nekad neatsaku.

Lomu spēle ir efektīvs līdzeklis, kas bērnam var palīdzēt izprast un tikt galā ar dažādām sarežģītām situācijām, ko ikdienā nākas piedzīvot. Izspēlējot dažādos scenārijus drošā vidē, bērns situāciju ierauga citā gaismā un mācās, kā atrisināt līdzīgus notikumus nākotnē. Šādi vingrinājumi iedrošina vispirms apsvērt vairākus rīcības variantus, kas ir būtiska spēja mierīgai konfliktu atrisināšanai." Turpināt lasīt...

Paldies par jūsu komentāriem!

Dienišķā rutīna vs. dievišķais ritms

Jauns mēnesis, jauns raksts Satori. 

"Nav katru dienu jādara viens un tas pats vienā un tajā pašā laikā, taču pamata dienas kārtība jūsu bērnam ir vitāli svarīga, lai iemantotu drošības sajūtu dzīvē." - M.E.Maunza

No lietu paredzamības jeb rutīnas ir vairāki pozitīvi ieguvumi. Pirmkārt, tā mazina vai pat izslēdz cīņu par varu starp vecākiem un bērniem – visiem skaidrs, kas šajā brīdī jādara (piemēram, jāguļ pusdienlaiks), jo mūsu mājās mēs tā vienmēr darām. Un viss. Otrkārt, rutīna palīdz bērniem sadarboties. Katrs zina, kas sekos, līdz ar to nejūtas stumdīts un grūstīts. Treškārt, rutīna palīdz bērniem uzņemties atbildību pašiem par sevi un savām darbībām. Ar laiku viņi iemācās pilnīgi patstāvīgi, piemēram, iztīrīt zobus vai sakārtot istabu, kas ļauj justies neatkarīgiem, līdz ar to mazinot vajadzību sacelties un spītēties. Ceturtkārt, bērni apgūst, ko nozīmē uz kaut ko gaidīt. Piemēram, viņi zina, ka sestdienu rītos mamma cep pankūkas, un jau nedēļas vidū var sākt gaidīt, kad pienāks sestdienas pankūku rīts. Piektkārt, rutīna palīdz izveidot savu dienas ritmu un turēties pie tā. Turpināt lasīt... 

Paldies par jūsu komentāriem!

Ko nenojauta Ļaunā pamāte?

Ko šodien raksta Satori.lv? Par slotām un ļaunām pamātēm. ;)

*   *  *

Ko nenojauta Ļaunā pamāte?

Viena no manas meitas mīļākajām grāmatām ir "Pasaka par Pelnrušķīti". Domāju, ka šis stāsts ir visiem labi zināms: Ļaunā pamāte lolo un lutina savas īstās meitas, savukārt pameitai liek darīt visus mājas darbus. Zinām arī rezultātu – Pelnrušķīte tiek pie Prinča, kamēr īstās meitas turpina ar deguniem bakstīt mākoņus, klupdamas un krizdamas tepat uz zemes. Vai varētu būt, ka Ļaunā pamāte kaut kur kļūdījās?

Pameita atkal bija skaista un strādīga,

kas pamātei ar īstām meitām nemaz nebija pa prātam.

Par to nu ar nabaga bārenītei deva darbu dienā un naktī.

Zinātnieki pārliecinājušies, ka smadzeņu pilnīgai attīstībai nepieciešama īpaša stimulācija kustību un sajūtu formā jau kopš agras bērnības. Jaunākajos pētījumos secināts, ka tieši sensomotorā attīstība ir viens no noteicošajiem rādītājiem bērna turpmākajiem panākumiem. Turpināt lasīt...

Katrs bērns ir mākslinieks. Problēma – kā palikt tādam, kad pieaugam" /Pikaso/

Zīmēšana it kā nav cilvēka nepieciešamāko prasmju sarakstā – tā nav ne rakstīšana, ne lasīšana, ne skaitīšana, ne kāda cita noderīga nodarbe, bez kuras dzīvē nevarētu iztikt. Kaut gan arī es pati ne tuvu neesmu māksliniece, tomēr jau no paša sākuma man bija intuitīva sajūta, ka vajag zīmēt kopā ar bērniem.

Pirmos zīmulīšus iegādājos, kad vecākajai meitai vēl nebija gadiņš. Sākumā, protams, viņa bāza tos mutē un pielietoja dažādos citos veidos, tikai ne zīmēšanai uz papīra. Tomēr noteiktā brīdī meitai zīmēšana sāka interesēt. Divarpus gadu vecumā jau kopā zīmējām un krāsojām īstas bildes. Sākumā tā vairāk bija kā krāsu mācīšanās sastāvdaļa, pēc tam bildīšu krāsošana, un tikai tad nonācām līdz īstai zīmēšanai. Jutos ļoti gandarīta, kad vēlāk, sākusi interesēties par dažādām bērnu pedagoģijas formām, uzzināju, ka mana izjūta par zīmēšanas nepieciešamību bijusi vērtīga.

Mērija Anna F. Kola (MaryAnn F. Kohl, bērnu agrīnās izglītības pedagoģe un vairāku grāmatu autore) uzsver, ka māksla ne tikai bērnam, bet arī pieaugušam cilvēkam ir tikpat svarīga kā valoda. ... (turpināt lasīt)

Šodien sekojiet man uz Satori.lv. Par bērna brīvību zīmēt brīvi. 

Paldies par jūsu komentāriem!