Drēzdene

Drēzdene
Drēzdene;
	pilsēta
Dresden
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Drēzdene DrēzdeneAtrašanās vieta Vācijā
	Koordinātas: 51°2′N 13°44′E / 51.033°N 13.733°EKoordinātas: 51°2′N 13°44′E / 51.033°N 13.733°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Saksija
Pirmoreiz minēta	1206
Pilsētas tiesības	1216
Administrācija
• Mērs	Dirk Hilbert (FDP)
Platība
• pilsēta	328,8 km2
Augstums	113 m
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta	566 222
• blīvums	1 590,8/km²
• urbānā teritorija	780 561
• aglomerācija	1 143 197
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.dresden.de
	Drēzdene Vikikrātuvē

Drēzdene (vācu: Dresden, augšsorbu: Drježdźany) ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta. Ievērojams kultūras, ekonomikas un tūrisma centrs. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta gaisa uzlidojumos, un pēc 1945. gada tā ir praktiski uzcelta no jauna.

Vēsture

Radusies sorbu zvejnieku ciemata vietā 13. gadsimta sākumā. No 1485. gada Saksijas kūrfirstistes galvaspilsēta, Saksijas kūrfirsta rezidences pilsēta. Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Augusts I, kļūdams par Polijas karali, veica daudzus pārbūves darbus pilsētā, aicinot arhitektus un māksliniekus no visas Eiropas. Pārbūves rezultātā Drēzdene ieguva iesauku Florence pie Elbas. Drēzdenē tika izveidotas vienas no pirmajām porcelāna ražotnēm Eiropā.

1806. gadā Drēzdene kļuva par Saksijas Karalistes galvaspilsētu, bet 1871. gadā iekļāvās Vācijas Impērijā. 1849. gadā pilsētā notika t.s. Maija sacelšanās. 20. gadsimta sākumā Drēzdene bija slavena ar savu optikas un tabakas rūpniecību.

Otrā pasaules kara beigu posmā, no 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī latviešu) no austrumiem. Tā kā pilsētā nebija militārās rūpniecības, ir viedoklis (piemēram, no Gintera Grasa puses), ka šo uzlidojumu var uzskatīt par kara noziegumu.

Pēckara gados, VDR laikā, daļa no pilsētas senajām celtnēm tika atjaunota. Arī pēc Vācijas apvienošanās turpinās atjaunošanas darbi. Piemēram, 2004. gadā tika pabeigta Drēzdenes dievmātes katedrāles ārējā atjaunošana, kuras krusta izveidi finansēja Lielbritānija kā simbolisku samierināšanās zīmi.

Pēdējos gados Drēzdene kļūst par Vācijas informācijas tehnoloģiju centru - vācu Silīcija ieleju.

Drēzdene slavena

Ar Drēzdenes baroka arhitektūru. Kaut arī daudzas vērtības gājušas bojā, daudzas celtnes ir atjaunotas - Drēzdenes Dievmātes baznīca, Cvingers, Zempera Opera, Albertinum, Galma baznīca.
Zempera Opera ir viens no slavenākajiem Eiropas operteātriem. XIX.gs piedzīvojis vairāku Riharda Štrausa (piemēram, Salome) un Riharda Vāgnera (piemēram, Tanheizers) pasaules pirmatskaņojumus.
Drēzdenes gleznu galerijā ir atrodami daudzu pasaulslavenu gleznotāju darbi, to vidū - Rafaēls (Siksta Madonna), Džordžone, Ticiāns, Dīrers, Rubenss.
Tilts pār Elbu - "Zilais Brīnums" (Blaues Wunder) ir XIX.gs inženierbūves meistardarbs.
Meisenes porcelāns.
Drēzdenē ir pasaulē lielākā un vecākā dzenratu kuģu flote.
Gläserne Manufaktur - 2002. gadā uzcelta Volkswagen rūpnīca.

Ekonomika

Mūsdienās pilsētas ekonomika ir viena no dinamiskākajām Vācijā. Tā balstās uz elektronisko rūpniecību (šeit atrodas kompāniju GlobalFoundries (ASV), Infineon Technologies, ZMDI, Carl Zeiss AG, Plastic Logic (Lielbritānija), X-Fab ražotnes). Citas ekonomikas nozares ir farmaceitiskā rūpniecība (GlaxoSmithKline ražotne), autobūve (pilsētas centrā ir t.s. "Stikla manufaktūra" - Volkswagen autorūpnīca, kurai izejvielas tiek piegādātas ar speciāliem pilsētas tramvajiem), aviorūpniecība (pie lidostas atrodas kompānijas EADS lidmašīnu rūpnīca).

Izglītība, māksla un kultūra

Pazīstamākās Drēzdenes augstskolas ir 1828. gadā dibinātā Drēzdenes Tehniskā universitāte (Technische Universität Dresden), 1764. gadā dibinātā Drēzdenes Tēlotājmākslas augstskola (Hochschule für Bildende Künste Dresden) un 1856. gadā dibinātā Kārļa Marias Vēbera mūzikas augstskola (Hochschule für Musik Carl Maria von Weber Dresden). Pilsētā atrodas Makša Planka biedrības trīs institūti - šūnu bioloģijas un ģenētikas institūts, cietvielu ķīmijfizikas institūts un komplekso sistēmu fizikas institūts. Drēzdenē ir Fraunhofera biedrības vienpadsmit iestādes un Leibnica asociācijas (Leibniz-Gemeinschaft) trīs institūti.

Zempera Opera ir viens no pazīstamākajiem Vācijas operteātriem. Drēzdenē darbojas Drēzdenes filharmoniskais orķestris (Dresdner Philharmonie) un zēnu koris Dresdner Kreuzchor. Drēzdenes Valsts mākslas kolekcijās (Staatliche Kunstsammlungen Dresden) ietilpst pazīstami mākslas muzeji. Cvingerā atrodas Vecmeistaru galerija (Gemäldegalerie Alte Meister), kur atrodas Rafaēla («Siksta madonna»), Džordžones («Dusošā Venēra»), divi Vermēra darbi, Ticiāna, Renbranta, Rubensa un citu meistaru gleznas. Jauno meistaru galerijā (Galerie Neue Meister) atrodas Diksa, Degā, van Goga, Gogēna, Monē darbi. Grünes Gewölbe ir viens no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā. Drēzdenē atrodas arī Bundesvēra Militārās vēstures muzejs (Militärhistorisches Museum der Bundeswehr).

Cilvēki

Drēzdene ir daudzu Saksijas karaļu, kūrfirstu un augstmaņu (to skaitā Alberta, Augusta II, Augusta III, Frīdriha Augusta I, Johana, Kārļa Kristiana Jozefa, Saksijas Marijas Amālijas, Saksijas Marijas Jozefas) dzimtā pilsēta.

Tāpat Drēzdenē dzimuši diriģents Hanss fon Bīlovs (Hans von Bülow, 1830-1894), brāļu draudžu pamatlicējs Nikolajs fon Cincendorfs (Nikolaus von Zinzendorf, 1700-1760), rakstnieks Ērihs Kestners (Erich Kästner, 1899-1974), kara noziedzniece Ilze Koha (Ilse Koch, 1906-1967), Krievijas politiķis Georgijs Ļvovs (Георгий Евгеньевич Львов, 1861-1925), arheoloģe Marija Reihe (Maria Reiche, 1903–1998), mākslinieks Gerhards Rihters (Gerhard Richter, 1932), Krievijas politiķis Pjotrs Stolipins (Пётр Аркадьевич Столыпин, 1862-1911), futbola treneris Helmuts Šēns (Helmut Schön, 1915-1996) un futbolists Matiass Zammers (Matthias Sammer, 1967).

Ar Drēzdenes pilsētu ir saistīta mūziķu Riharda Štrausa (Richard Strauss, 1864-1949), Riharda Vāgnera (Richard Wagner, 1813-1883) un Kārļa Marijas Vēbera (Carl Maria von Weber, 1786-1826) darbība, Zempera Operā notika Vāgnera operu "Rienci" (1842. gadā), "Klīstošais holandietis" (1843. gadā) un "Tanheizers" (1844. gadā) pirmizrādes. Drēzdenē darbojušies mākslinieki Ernsts Ludvigs Kirhners (Ernst Ludwig Kirchner, 1880-1938), Oto Dikss (Otto Dix, 1891-1969), Oskars Kokoška (Oskar Kokoschka, 1886-1980).